ŽURNĀLS BILANCE MARTĀ

Marts ir klāt

Katru gadu 1. marts lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju saistīts ar iepriekšējā gada ieņēmumu deklarēšanu, kas vainagojas (ievērojami biežāk) ar iespēju atgūt par daudz samaksāto ienākuma nodokli. Gadās arī mazāk patīkamais — nodoklis ir jāpiemaksā. Salīdzinošo statistiku nevaru minēt, jo gan piemaksa, gan atmaksa notiek ilgstoši (vismaz trīs gadu laikā).

Jebkurā gadījumā aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir gatavi deklarācijas iesniegšanai. Tomēr vairākums ir pārliecināti, ka nodokļa atgūšana saistīta vienīgi ar izdevumiem ārstniecībai un izglītības iegūšanai.

Izrādās, cilvēki nezina, ka deklarācijā iekļaujami veiktie maksājumi par trešo (brīvprātīgo) pensijas līmeni, iemaksas par dzīvības apdrošināšanu (ar uzkrāšanu), veiktie ziedojumi, maksājumi par bērniem, kas apgūst izglītību licencētās interešu grupās.

Biežāk pārmaksa rodas, kad gada laikā fiziskā persona nav strādājusi visu gadu un ieņēmumiem bija piemērota neapliekamā minimuma daļa par dažiem mēnešiem (bet saglabātas tiesības uz vesela gada neapliekamo minimumu). Grāmatvežiem nav sveša situācija, kad VID paziņo par darbinieka tiesībām uz IIN atvieglojumu par apgādājamajām personām gada beigās, kaut gan šīs tiesības bija spēkā gada sākumā. Ne vienmēr ir iespējams iekļaut atvieglojumu gada pēdējo mēnešu aprēķinos, piemēram, ja darbiniekam šajā laikā ir darbnespēja.

Ja darbinieks šaubās par neapliekamā minimuma atbilstību savu pieaugošo ieņēmumu dēļ, likumā ir iestrādāta iespēja samazināt to vai vispār atteikties no tā. Ja fiziskajai personai ir pamats prognozēt gada ieņēmumu pārsniegšanu virs 20 000 eiro, likums ļauj vienoties ar darba devēju par lielākas IIN likmes piemērošanu (23%, nevis 20%). Iesniedzot deklarāciju, pārmaksātais nodoklis tiks atmaksāts.

Ilgu laiku tika lolotas cerības, ka VID visas atmaksājamās summas «pats atmaksās, jo dienestam ir pieejama visa informācija». Diemžēl gluži tā nav. Informācija (par izmaksātajiem ienākumiem no visiem darba devējiem un pārējiem izmaksātājiem), protams, ir VID rīcībā, bet diez vai VID ierēdnis ir lietas kursā, pie kura ārsta ir būts vizītē un kur paaugstinātas profesionālās spējas. Vienkāršāk ir noteikt, ka darbinieka ieņēmumiem tiek piemēroti labumi neatbilstošā apmērā. Piemēram, no iepriekšējo periodu informācijas VID secina, ka fiziskajai personai bija «maza» alga. Attiecīgi prognozētais neapliekamais minimums, kas ir paziņots darba devējam, būs lielāks. Piemērojot šo minimumu, darbinieks nezināšanas dēļ, bet grāmatvedis aizņemtības dēļ nepievērš uzmanību tam, ka šajā gadā alga teju trīskāršojas. Turklāt tas arī nav grāmatveža pienākums — analizēt minēto sakarību. Ja šādi notiek gada pirmajos septiņos mēnešos, tad pēdējos piecos var nesanākt izlīdzināt minimuma kopsummu gadā, un darbiniekam būs jāatmaksā IIN, kas tika maksāts gada laikā mazākā summā tādēļ, ka minimums bija pārāk liels.

Arī nepiemērojot minimumu, var rasties galvassāpes, ja fiziskā persona saņem algu apmēram 20 000 eiro un autoratlīdzību tādā pašā summā. Abiem ieņēmumiem tiek piemērota IIN likme 20%, jo izmaksātāji nav pazīstami savā starpā. Tomēr VID, saņemot paziņojumus, kuru kopsumma pārsniedz 20 004 eiro, vēlēsies atgūt 3% no katra pārsnieguma tūkstoša.

Sakarā ar to, ka gads ir pietiekami garš periods, iesaku laikus interesēties par savu ieņēmumu saistību ar nodokļiem. Tēma ir sarežģīta, bet runa ir (tikai) par saviem ieņēmumiem, nevis par apjomīgu nodokļu sistēmu. Tas ir katra interesēs.

Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore

MARTA NUMURA SATURS

LASĪT ELEKTRONISKI

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *