Par izdevniecību
Lietišķās informācijas dienests, SIA
Juridiskā un faktiskā adrese: Graudu iela 68, Rīga, LV-1058
LR UR Nr. 40003129738
PVN maks. kods: LV40003129738
Norēķinu konts: LV45UNLA0001009467937
AS “SEB BANKA”
Bankas kods UNLALV2X
Tālrunis: 67606110,
e-pasts: [email protected].
Darba laiks – darbdienās 8:00-17:00.
NB! Lūdzam iepriekš sazināties un brīdināt par Jūsu vizīti. Klātienes darba laiks var būt saīsināts.
Vajadzīgā informācija pareizajā laikā un īstajā vietā rada jaunu informāciju, vienu no bezgalīgi daudzajām lietišķās informācijas vienībām, kas vēsta mums par notikušo un gaidāmo,
sniedzot to, bez kā mūsu dzīve nebūtu iespējama –
spēju zināt un prognozēt.
Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, SIA dibināta 1993. gada 17. maijā novērtējot situāciju lietišķās informācijas jomā. Uzņēmums sāka apkopot un izdot Latvijas Republikas normatīvo dokumentu Abonentizdevumus, piegādājot klientiem Augstākās Padomes pieņemto likumu un valdības izdoto noteikumu tekstus parocīgā drukātā formātā. Drīzumā tapa arī pirmās grāmatas par nodokļu regulējumu. Sekoja ideja par biznesa žurnāla izdošanu, apmācību rīkošanu grāmatvedības speciālistiem. Kopš 2000. gada iznāk un par atpazīstamu zīmolu kļuvis specializētais grāmatvedības uzskaitei veltītais žurnāls BILANCE.
No neliela informatīva drukāta pielikuma izveidojies un par grāmatvežiem un finansistiem aktuālu elektronisko resursu kļuvis interneta portāls BilancePLZ (www.plz.lv). Savukārt žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI specializējies nodokļu tiesību, darba tiesisko attiecību, komerctiesību, u.c. uzņēmējdarbībā būtisku normatīvo aktu skaidrošanā.
No atsevišķiem semināriem grāmatvežiem izaugusi BILANCES AKADĒMIJA — pieaugušo neformālās izglītības iestāde, kas piedāvā apgūt zināšanas augsti kvalificētu nozares profesionāļu vadībā. Par tradīciju kļuvusi arī ikgadējā BILANCES konference.
Laika gaitā uzņēmums ir audzis un paplašinājies, kļūstot par spēcīgāko lietišķās informācijas izdevēju Latvijā. Labdarība, mecenātisms, atbalsts sabiedriskām aktivitātēm tiek uzskatīts par būtisku cilvēka sociālās atbildības apliecinājumu, kur uzņēmējiem ir iespēja dot patiesi lielu ieguldījumu. Izdevniecība ir atbalstījusi vairāk nekā 200 labdarības projektus.
Daži vēstures fakti:
Energoresursu krīze — aktuāla arī 1992. gada nogalē
Lai atvieglotu skaidras naudas norēķinus, Latvijas Banka, ko tolaik vadīja Einars Repše, novembrī laida apgrozībā jaunu naudaszīmi desmit rubļu vērtībā. Novembrī Latvija energoresursu iegādei sāka izmantot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kredītus.
Iespējams, taupības dēļ varētu nākties samazināt strādājošo skaitu valsts iestādēs, šādu prognozi novembrī izteica toreizējais finanšu ministra pirmais vietnieks Jānis Platais. Vēl aizvien nebija rasta nauda, kuru budžeta iestādes varētu nomaksāt par apkuri. J. Platais atzina, ka gadījumā, ja naudas nebūs, iespējams, daļa no valsts budžeta finansējamo iestāžu tiks slēgtas.
Tie iedzīvotāji, kas nevarēs samaksāt par dzīvokli, t.i., ja izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem pārsniedz 30% no visiem ģimenes ienākumiem, var iesniegt ienākumu deklarācijas, paziņoja Labklājības ministrija. Pēc komunālo pakalpojumu nomaksāšanas iedzīvotājiem jāpaliek vismaz 2607 rubļiem katram cilvēkam pārtikas iegādei. Ja palikusī summa iznāk mazāka par krīzes minimumu, tad ir tiesības prasīt materiālo palīdzību vietējā pašvaldībā.
Privatizācijas sertifikāti tiks piešķirti atbilstoši Latvijā nodzīvotajam laikam, ņemot vērā pilsoņu priekšrocības — tā 4. novembra plenārsēdē lēma Augstākā padome. Pēc sertifikātu saņemšanas katram vajadzēs izvēlēties, ko par tiem iegādāties — lauku zemi, pilsētu zemi, dzīvokļus vai ieguldīt sertifikātus privatizējamā valsts un pašvaldību īpašumā.
Latvijas Banka (LB) novembrī uzsāka ASV dolāru pārdošanu skaidrā naudā privātpersonām, un vienu ASV dolāru centrālajā bankā varēja nopirkt par 177 Latvijas rubļiem.
Rūpniecības un enerģētikas ministrijas Ekonomikas pārvaldes priekšnieks Juris Ozols paziņojis, ka rūpniecība Latvijā tuvojas kraham. Oktobrī ražošanas samazinājums skāris jau 463 uzņēmumus jeb 73% no to kopskaita. Turpina pieaugt uzņēmumu noliktavās gulošo preču krājumi, tie mēneša laikā palielinājušies par 74,7% no oktobra ražošanas apjoma.
1993. gadā atjaunoja Latvijas Republikas Satversmi
1. februārī stājās spēkā līgums par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību starp Latviju un Eiropas Ekonomisko kopienu. Latvijā sāka atteikties no Latvijas rubļiem un apgrozībā tika laista Latvijas Republikas nacionālā valūta lats.
18. maijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu «Par akciju sabiedrībām», bet 5. un 6. jūnijā noritēja 5. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās 23 politiskās partijas un vēlētāju aktivitāte bija tuvu 90%.
6. jūlijā darbu uzsāka Latvijas Republikas 5. Saeima. Šai dienā Saeima atjaunoja Latvijas Republikas Satversmi, savukārt 7. jūlijā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani.
28. oktobrī tika pieņemts likums «Par Valsts ieņēmumu dienestu», bet reāli Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izveidoja 25. novembrī, kad likums stājās spēkā. VID kļuva par Finanšu ministrijai tieši pakļautu iestādi.
1994. gadā pieņemti valstij nozīmīgi likumi
1. janvārī stājās spēkā jauns likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas noteica, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikme 25% apmērā jāmaksā no apliekamā gada (mēneša) ienākuma, bet algas nodokļa maksātājam — no apliekamā mēneša ienākuma. Nodokļa papildlikme 10% apmērā jāmaksā no summas, kas aprēķināta kā starpība starp gada (mēneša) apliekamā ienākuma summu un summu, kas vienāda ar 20 gada (mēneša) neapliekamajiem minimumiem.
Šai gadā stājās spēkā vēl vairāki valstij nozīmīgi likumi — «Par pašvaldībām» (19.05.); Prokuratūras likums (19.05.); Pilsonības likums (22.07.), kā arī vairākas konvencijas ar citām valstīm par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Grāmatvežiem būtisku likumu birums
Latvijā 1995. gada 2. februārī tika pieņemts tā dēvētais nodokļu regulējuma «jumta» likums — «Par nodokļiem un nodevām», kas aizvien ir spēkā, lai gan šo gadu laikā piedzīvojis vairāk nekā 100 grozījumu. Vienlaikus ar to 1995. gada 1. aprīlī stājas spēkā likums «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas paredzēja 25% likmi no rezidentiem un nerezidentiem ar nodokli apliekamā objekta, savukārt dividendēm piemēroja 10% no izmaksājamo dividenžu summas. Bija noteiktas arī 5% un 10% likmes, ko attiecīgi piemēroja par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu vai ienākumiem no vērtspapīru pārdošanas.
Valdība 1995. gada 22. aprīlī izdeva noteikumus «Par Nodokļu maksātāju reģistru», ar tiem valstī tika izveidota vienota visu nodokļu maksātāju datubāze, par kuru atbildīgs bija Valsts ieņēmumu dienests. Savukārt 1995. gada 1. maijā, stājoties spēkā likumam «Par pievienotās vērtības nodokli», valstī tika ieviests pievienotās vērtības nodoklis, kura sākotnējo likmi noteica 18% apmērā no preču (arī importēto preču) piegādes, pakalpojumu un pašpatēriņa vērtības un 0% apmērā eksporta piegādēm, starptautiskajam transportam un ar eksporta preču piegādi saistītiem pakalpojumiem.
Uzņēmējiem un tā laika grāmatvežu saimei nozīmīgi bija arī citi 1995. gadā Saeimā pieņemtie jaunie likumi, kā «Par zvērinātiem revidentiem» (24.08.), «Par dabas resursu nodokli» (14.09.), «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (06.11.), «Par sociālo nodokli» (02.11.) u.c.
No 1996. gada janvāra līdz 1997. gada decembra nogalei Latvijā pieņēma vēl vairāk nekā 200 jaunu likumu un vairāk nekā 500 valdības izdoto noteikumu, neskaitot to grozījumus, kuru skaits ietiecās vairākos simtos.
Klientus piesaista normatīvo dokumentu abonentizdevumi
Deviņdesmito gadu vidū valstī strauji sāka attīstīties uzņēmējdarbība, un, lai atvieglotu darbu uzņēmējiem, grāmatvežiem, juristiem un citiem komercdarbībā iesaistītajiem, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests aizsāka atsevišķu nozaru tiesību aktu apkopošanu. Tolaik iedzīvotājiem nebija iespēju jebkurā diennakts laikā skatīt likumus valsts izveidotā tīmekļvietnē, tāpēc izdevniecības piedāvājums klientiem abonēt Latvijas Republikas normatīvo dokumentu abonentizdevumus parocīgā drukātā formātā bija tam laikam unikāls. Papildu bonuss bija iespēja saņemt aktuālo grozījumu tekstus un attiecīgi papildināt vai apmainīt abonentizdevumu lappuses.
Jau 1994. gadā bija iznācis pirmais abonentizdevums «Latvijas Republikas profesiju klasifikators». Savukārt kopš 1996. gada tika izdots uzņēmējdarbībai veltīts likumu apkopojums divos sējumos. Vienā tika iekļauts Civillikums, Civilprocesa likums un Darba likums, otrā — Administratīvo pārkāpumu kodekss, Krimināllikums un Kriminālprocesa likums. Sekoja normatīvo dokumentu abonentizdevumi «Latvijas Republikas nodokļu sistēma» trijos sējumos un «Grāmatvedība» vienā sējumā.
1996. gadā jaunums bija nodokļu sistēmai veltīts abonentizdevums krievu valodā četros sējumos, tāpat arī abonentizdevums «Muita», kas ar laiku iznāca četros sējumos.
Attīstoties tirdzniecībai, radās nepieciešamība izstrādāt normatīvo aktu klasifikāciju. Šim darbam izdevniecība pēc savas iniciatīvas izveidoja darba grupu Latvijas Universitātes profesora Edgara Melķīša vadībā.
1997. gads bija iezīmīgs ar saimnieciskās augšupejas sākumu. Stabila nacionālā valūta, zema inflācija, sabalansēts valsts budžets, iekšzemes kopprodukta ievērojams pieaugums — tie ir galvenie sasniegumi, kas raksturo Latvijas tautsaimniecību. Strauju augšupeju piedzīvoja arī izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, sasniedzot viena miljona latu apgrozījumu. Gandrīz katru mēnesi iznāca kāds jauns abonentizdevums uzņēmējiem svarīgās nozarēs — grāmatvedībā, uzņēmējdarbībā, tirdzniecībā. Izdevniecības pastāvīgo klientu skaits pieauga tam laikam rekordlielumā — līdz 22 000.
Latvija pošas ceļam uz Eiropas Savienību
Šie trīs gadi bija nozīmīgs posms Latvijas turpmākajam ceļam uz Eiropas Savienību (ES). 1995. gada 1. janvārī stājās spēkā līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Latviju. Tā paša gada 31. janvārī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nobalsoja par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē. 12. jūnijā Latvija pieteica savu kandidatūru vietai ES. 1995. gadā 26. martā stājās spēkā Šengenas līgums, kas atviegloja robežu šķērsošanu septiņās Eiropas valstīs.
1996. gadā Baltijas valstu prezidenti pieņēma deklarāciju, lai stiprinātu sadarbību, integrējoties Eiropas struktūrās. Tika parakstīts brīvās tirdzniecības līgums par lauksaimniecības precēm, tādējādi paverot ceļu visu preču brīvai kustībai Baltijas tirgū.
1996. gadā Ministru kabinets izveidoja Eiropas integrācijas padomi, bet 18. decembrī valdība apstiprināja I Nacionālo programmu Latvijas integrācijai ES, savukārt jau 1997. gadā Briselē tika atklāta Latvijas pārstāvniecība ES, bet 12. decembrī ES Padomē tika nolemts uzsākt uzņemšanas procesu vienpadsmit kandidātvalstīm, tostarp arī Latvijai.
Papildinās jaunu produktu klāsts
1998. gada sākumā, gaidot uzņēmuma piekto dzimšanas dienu, izdevniecība lasītājiem sagatavoja dāvanu — krāsainu ikmēneša biznesa un ekonomikas žurnālu KAPITĀLS. Tas bija nozīmīgs ieguldījums biznesa attīstībā Latvijā. Profesionālā informācija palīdzēja izprast ekonomiskos procesus valstī un citviet pasaulē, analizēt tiesību aktu normas un tās lietot praksē. Pāris gadu laikā KAPITĀLA lasītāju skaits pieauga līdz 30 000.
Auga arī izdevniecības citu produktu klientu skaits, uzņēmuma informācijas nodaļa sāka veidot jaunas likumu datubāzes, kuras var savienot ar internetu. 1999. gads izdevniecībai atnesa apgrozījuma pieaugumu par 30%, sasniedzot jau 1,3 miljonus latu gadā. Šai gadā izdevniecība sagatavoja arī tematisku abonentizdevumu «Medicīnas tiesības un likumdošana — Latvija».
Izdevniecības klientiem nozīmīgs bija arī 2000. gads, kad sāka iznākt grāmatvedības, nodokļu un finanšu jomai veltīts specializēts žurnāls BILANCE, kura abonementu skaits jau pirmajos divos mēnešos sasniedza 8000. Klienti vēlējās saņemt nozares ekspertu skaidrojumus ar praktiskiem piemēriem. Redakcija nebaidījās uzdot jautājumus arī kontrolējošajām institūcijām un aizstāvēt savu lasītāju intereses. Pirmajā žurnāla numurā bija lasāmi raksti par gada pārskata sagatavošanas principiem, par pamatlīdzekļu uzskaiti, jau tolaik aizsākas Grāmatvežu kalendāra publicēšanas tradīcija. Žurnāla abonentiem arī patlaban ir iespēja šķirstīt un lasīt līdz šim klajā laisto drukātā izdevuma rakstus elektroniskajā versijā portāla BilancePLZ sadaļā E–BILANCE – BILANCES E–ARHĪVS (www.plz.lv/ezurnals/ebilance/).
Lai vēl vairāk grāmatvežu saimei nostiprinātu zināšanas par jaunāko normatīvo regulējumu, 2000. gadā izdevniecība pievērsās mācību rīkošanai — notika pirmie Bilances semināri, kas ātri kļuva pieprasīti un plaši apmeklēti. Semināri bija aizmetnis vēlāk izveidotajai un daudzu izdevniecības klientu apmeklētajai BILANCES AKADĒMIJAI, oficiāli reģistrētai pieaugušo neformālās izglītības iestādei, kas piedāvā jaunas zināšanas apgūt arī tiešsaistē.
Valsti stiprina ar jauniem likumiem
Laiks līdz jaunās tūkstošgades sākumam bija nozīmīgs tiesību jaunrades jomā.
1998. gadā tika pieņemti tādi valstij svarīgi likumi kā «Par Latvijas valsts himnu» un «Par Latvijas valsts ģerboni». Tiesību sistēmu papildināja Civilprocesa likums un Krimināllikums. Tika pieņemti arī daudzi biznesa videi nozīmīgi regulējumi: Kooperatīvo sabiedrību likums, Standartizācijas likums, Enerģētikas likums, Komercķīlas likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.
1999. gadā nozīmīgs pavērsiens Latvijai bija Valsts valodas likuma pieņemšana. Grāmatvežu saimei svarīgs bija likums «Par konsolidētajiem gada pārskatiem».
1999. gadā Valsts prezidentu Gunti Ulmani nomainīja Vaira Vīķe–Freiberga, no trimdas atgriezusies latviete, kura kļuva par pirmo sievieti, kas Latvijā ieņēmusi šo augsto amatu. Eiropas Savienības (ES) 11 valstīs bezskaidras naudas norēķinos ieviesa vienotu valūtu — eiro. Arī toreizējā Latvijas Unibanka sāka veikt norēķinus jaunajā Eiropas kopējā valūtā. No 1999. gada Latvija ir arī pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts.
2000. gads, līdzīgi kā iepriekšējie, bija bagāts ar jauniem tiesību aktiem — Saeima pieņēma Valsts fondēto pensiju likumu, Komerclikumu (spēkā no 01.01.2002.) Koncernu likumu, Autortiesību likumu, Valsts civildienesta likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu u.c. Turpinājās darbs pie gatavošanās Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES).
Tūkstošgades mija ar ekonomikas izaugsmi
Valsts ieņēmumu dienests (VID) no Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda 1998. gadā pārņēma sociālā nodokļa administrēšanu un visas ar to saistītās funkcijas. Kā pilotprojekts tika atklātas VID Zemgales un Latgales reģionālās iestādes. Togad arī pirmo reizi VID vēsturē tika godināti gada lielākie nodokļu maksātāji.
Valsts ekonomikā iezīmīgs bija 1998. gada 17. augusts, kad Krievijas valdība paziņoja par defoltu, nespējot izpildīt īstermiņa finansiālās saistības. Pusgada laikā rubļa kurss kritās par 70% attiecībā pret ASV dolāru. Nopietnus zaudējumus cieta arī Latvijas uzņēmēji, kuru galvenais eksporta tirgus bija Krievija.
1998. gada vasarā Salaspilī apturēja Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieciskā kodolreaktora darbību, aktīvo darbību pārtrauca Skrundas radiolokators, bet 1999. gada rudenī Krievijas militāristi atstāja Baltijā pēdējo kara pilsētiņu.
2000. gada vidū pasaules tautsaimniecības attīstība sasniedza labākos rezultātus pēdējo desmit gadu laikā, arī Latvijā būtiska izaugsme bija vērojama visos tautsaimniecības sektoros, ko galvenokārt noteica lielais eksporta un ārvalstu ieguldījumu pieaugums.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 2000. gadā notika pirmā tautas skaitīšana. Pirmo reizi Latvijas tautas skaitīšanas praksē tika izmantota iespēja saņemt daļu tautas skaitīšanas programmā ietvertās informācijas no valstī izveidotajiem reģistriem un informācijas sistēmām.
Apkopojot 2000. gada tautas skaitīšanā iegūtos rezultātus, atklājās, ka Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2000. gada 31. martā bija 2 377 383. Strauji sāka pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri izvēlējas doties uz ES valstīm, jo bija skaidrs, ka drīzumā Latvija kļūs par ES dalībvalsti.
Veiksmīgs aizsākums «Bilances bibliotēkai»
Jaunās tūkstošgades sākumā veiksmīgi turpināja iznākt žurnāls Bilance. Taču ar žurnāla izglītojošiem rakstiem izrādījās par maz, lai padziļināti pievērstos kādam nozīmīgam tematam. Tā 2001. gada oktobrī izdevniecība aizsāka jaunu grāmatu sēriju «Bilances bibliotēka». Pirmā šai sērijā iznāca profesores Olgas Lukašinas un docentes Marinas Januškaitas grāmata «Komercdarījumu aplikšana ar nodokļiem un uzskaite». Autorēm tas bija pirmais mēģinājums Latvijas Republikas Civillikuma daļu «Saistību tiesības» skatīt no nodokļu regulējuma viedokļa. Grāmata bija domāta tiem lasītājiem, kuri padziļināti interesējas par cesiju, nodokļu procentu likmēm, dāvinājumiem un patapinājumiem, nomu un īri, pirkumiem un pārdevumiem, maiņu, atsavināšanu, komisijām un komisijas tirdzniecību. Grāmata iznāca latviešu un krievu valodā. Arī turpmāk izdevniecība piesaistīja vadošos Latvijas grāmatvedības un nodokļu jomas speciālistus, kuru pieredze un zināšanas pārtapa skaidrojošās un praktiski izmantojamās grāmatās, kas būtiski atviegloja grāmatvežu un citu uzņēmuma speciālistu ikdienas darbu.
Nākamā grāmata sērijā «Bilances bibliotēka» iznāca 2002. gada vasarā. Tolaik Ņina Podvinska, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas nodaļas priekšnieka vietniece un žurnāla Bilance rakstu ilggadējā autore, uzticēja izdot savu autordarbu «Pievienotās vērtības nodoklis». Grāmata veicināja grāmatvežu izpratni par šī nodokļa piemērošanu ne tikai iekšzemes, bet arī starptautiskajos darījumos.
2003. gadā grāmatvedības praktiķes Maijas Grebenko sarakstītajai grāmatai «Darba likums un grāmatvedība» pievienojās Initas Apsītes sagatavotā grāmata «Uzņēmuma gada pārskats» un Aivara Ludborža darbs «Finanšu grāmatvedība tirdzniecībā».
Veicina dialogu starp uzņēmējiem un valsti
«Bilances bibliotēkas» sērijas pirmās grāmatas eksemplāri bija nopērkami izdevniecības tolaik izdotā žurnāla Kapitāls rīkotajā biznesa forumā «Nodokļu politika uzņēmējdarbībā». Forumā pirmoreiz Latvijā tika aizsākts reāls dialogs starp uzņēmējiem un valsti. Izdevniecība organizēja valsts atbildīgo amatpersonu tikšanos ar grāmatvežiem, uzņēmējiem un citiem saimnieciski aktīviem cilvēkiem, lai abas puses varētu dalīties informācijā par pieņemto likumu mērķiem un likumu piemērotību reālajām dzīves situācijām. Šādas žurnālu un grāmatu lasītāju tikšanās ar atbildīgajām amatpersonām, tostarp no Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta, laika gaitā ir pāraugušas ikgadējās Bilances konferencēs.
Arī nākamajos gados žurnāla Kapitāls redakcija turpināja rīkot biznesa forumus un seminārus, piemēram, par to, kā mūsu uzņēmējiem klāsies Eiropā, sprieda biznesa forumā «Latvijas uzņēmēju iespējas Eiropas Savienībā», bet savukārt seminārā «Mediju ētika – problēmas un risinājumi» pievērsās mediju izaugsmei.
Izdevniecība sadarbībā ar Adenauera fondu un nevalstisko organizāciju Eiropas kustība Latvijā rīkoja Latvijas uzņēmējiem veltītu konferenci «Ar Latvijas preci Eiropas Savienībā», kurā diskutēja par Latvijas preču vietu ES. Konferences mērķis bija veicināt uzņēmēju diskusiju un pieredzes apmaiņu, paplašināt zināšanas un informāciju par ekonomiskās un uzņēmējdarbības vides izmaiņām, iespējām, trūkumiem, riska faktoriem un noteikumiem, lai veiksmīgi izmantotu jaunās ekonomiskās telpas radītās iespējas.
2003. gadā izdevniecība atvēra filiāli Ukrainā, tādējādi palīdzot apkopot un izdot šīs valsts normatīvo aktu krājumus.
Valsts dodas izaugsmes virzienā
Latvijas tautsaimniecībā 2001.–2003. gadā turpinājās stabila ekonomikas izaugsme. To veicināja augsts iekšzemes pieprasījums un eksporta kāpums. IKP kāpums pārsniedza prognozes, 2002. gadā kopumā palielinoties par 6,1%. Saruka bezdarba līmenis, un reālās darba samaksas palielinājums bija straujākais pēdējo piecu gadu laikā.
Latvijas Banka 2003. gada vidū norādīja, ka būtiski pieaudzis eiro kurss pret latu. Valūtas kursa izmaiņas labvēlīgi ietekmēja Latvijas eksporta apjoma pieaugumu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar eiro kursa pieaugumu pieauga arī no ES importējamo preču cenas, izteiktas latos. Importa cenu dinamikas analīze uzrādīja izteiktu importa preču cenu pieauguma tendenci, kas sakrita ar eiro vērtības nostiprināšanos pret latu.
2002. gada 1. janvāris Eiropas vēsturē iegājis kā diena, kad Austrija, Beļģija, Grieķija, Francija, Islande, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija laida apgrozībā pirmās eiro banknotes un monētas. 2002. gada 7. novembrī Latvijas Republikas Saeima atvēra pastāvīgo biroju Eiropas Parlamentā Briselē. Iezīmīgs bija arī 21. novembris, kad Prāgā notika NATO samits, kura laikā Latvija tika uzaicināta pievienoties NATO valstu blokam.
2003. gada 30. oktobrī Saeima ratificēja Latvijas Pievienošanās līgumu ES.
Normatīvā regulējuma ziņā šis laikposms Latvijā bija nozīmīgs ar vairāku jaunu likumu pieņemšanu, to vidū jāmin Administratīvā procesa likums, Konkurences likums, Darba likums, Imigrācijas likums, Valsts kontroles likums, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, Reģionālās attīstības likums un citi. Latvijā 2002. gada 8. janvārī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts pirmais komersants jaunā Komerclikuma izpratnē. Savukārt no 2003. gada 1. janvāra spēkā stājās Elektronisko dokumentu likums, kas noteica elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu.
Ekonomisko krīzi vēl neprognozēja
2004. gada 1. maijā Latvija kopā ar Čehiju, Igauniju, Kipru, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Valstī šai laika posmā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās visstraujāk no visām ES valstīm. To veicināja iekšzemes pieprasījums un strauji augošais eksports, atzina Latvijas Banka. IKP kāpumu noteica arī ārvalstu tiešo investīciju ieplūde. Latvijas eksporta pieaugums pārsniedza 30% un bija lielāks par importa kāpumu. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas eksporta nonāca ES valstīs.
No 2004. gada 1. janvāra minimālo algu valstī palielināja līdz 80 latiem. Saskaņā ar izmaiņām likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» turpmāk jaundzimušo tēvi varēja saņemt paternitātes pabalstu.
Strauji attīstījās kreditēšana. 2004. gadā lielāko apjomu pieaugumu absolūtajā izteiksmē novēroja t.s. industriālajiem kredītiem, kas palielina investīciju līmeni valstī. Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms gada sākumā pieauga par aptuveni 30%, bet privātpersonām izsniegto kredītu apjoms — par gandrīz 80%.
Lata veiksmīgā piesaiste eiro deva iespēju uzņēmumiem pārdomāti attīstīt saimniecisko darbību, neraizējoties par valūtas maiņas risku. 2005. gada 1. janvārī lata piesaiste SDR valūtu grozam tika aizstāta ar piesaisti eiro pēc kursa 1 EUR = 0,702804 LVL. Tādējādi Latvija uzsāka ceļu uz vienotās Eiropas valūtas ieviešanu.
Zemās procentu likmes un to veicinātais iekšzemes patēriņa un ieguldījumu kāpums ekonomiskā cikla augšupejas posmā, kad tautsaimniecība strauji attīstās, palielināja pirktspējīgā pieprasījuma spiedienu uz inflāciju. Vienlaikus ar straujo izaugsmi bija vērojamas arī makroekonomiskās nesabalansētības pazīmes: augsta un noturīga inflācija, kas 2006. gadā jau trešo gadu pārsniedza 6%, augoša ārējā nelīdzsvarotība (importa pārsvars pār eksportu), kā arī valsts ārējā parāda palielināšanās.
Ekonomikas pārkaršanas pazīmju nostiprināšanās noteica nepieciešamību pēc 2006. gada oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām jaunajai Latvijas valdībai izstrādāt pasākumu plānu inflācijas ierobežošanai un valsts makroekonomiskās situācijas stabilizēšanai.
Izdevniecībā ražīgs grāmatu laiks
Šai laikā veiksmīgi turpināja iznākt žurnāls Bilance — pašreizējiem žurnāla gada abonentiem un Bilances Zelta komplekta drukātās vai digitālās versijas abonentiem ir iespēja tā laika izdevumus skatīt un lasīt žurnāla e–arhīvu internetā. Izdevniecība izveidoja arī elektronisko likumdošanas datubāzi, kas tolaik bija pirmā šāda tiesību aktiem veltīta vietne internetā.
2004. gadā izdevniecības izdotajiem abonentizdevumiem Nodokļu sistēma, Uzņēmējdarbība, Muita un Tirdzniecība pievienoja nodaļu Eiropas Savienības normatīvie dokumenti.
2005. gadā izdevniecība noslēdza jaunus līgumus ar vadošām pasaules izdevniecībām par tiesībām izdot un tulkot biznesa literatūru. Tā, piemēram, pēc līguma ar izdevniecību Harvard Business School Press sāka iznākt grāmatas sērijā Harvard Business Review. Tulkojumā no angļu valodas iznāca, piemēram, grāmata Efektīva komunikācija. Tāpat tika izveidota jauna grāmatu sērija Mazās un vidējās uzņēmējdarbības bibliotēka. Tās pirmais izdevums sadarbībā ar toreizējo Hansabank bija Nevila Leika un Kristīnes Hekī Klientu apkalpošanas rokasgrāmatas tulkojums latviešu valodā.
2006. gadā iznāca arī jaunas grāmatas sērijā Bilances bibliotēka: uzņēmējdarbības ekonomikas speciālista Aivara Ludborža sarakstītā grāmata Pamatlīdzekļu uzskaite, nodokļu konsultantes Ņinas Podvinskas grāmata Pievienotās vērtības nodoklis: komentāri par PVN likumu un tā piemērošanas noteikumiem, Ingunas Leibus grāmata Individuālā uzņēmēja grāmatvedība un nodokļi u.c. Šai gadā kā žurnāla Bilance speciāls pielikums tika izdota Bilances gadagrāmata 2006, kuru saņēma žurnāla abonenti.
Pateicoties izdevniecības vadītājas Aivas Vīksnas nodibinātās biedrības Līdere aktivitātēm, tika sagatavots un publicēts arī žurnāla Bilance pielikums — izdevums Līdere: ceļvedis Latvijas uzņēmējām. Aizsākās arī biedrības Līdere sadarbībā ar Lietišķās informācijas dienestu un tirgus pētījumu kompāniju Latvijas fakti regulāri veiktais pētījums Sieviete uzņēmējdarbībā.
Grāmatvedības atskaites pārceļo uz elektronisko vidi
No 2006. gada nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēja iesniegt deklarācijas — elektroniskos dokumentus — tikai elektroniski, apstiprinātas ar elektronisko parakstu, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pakalpojumus. VID arī šajā gadā īstenoja kampaņu «Par grāmatvedi ar brīvo laiku!», aicinot izmantot EDS pakalpojumus, lai optimizētu laika resursus atskaišu iesniegšanai un samazinātu grāmatvedības papīra dokumentācijas apjomu.
Šajos gados klāt nākuši arī vairāki uzņēmējdarbībai, nodokļu sistēmai un valsts tiesiskajam regulējumam nozīmīgi likumi, piemēram, 2005. gada 10. martā pieņemts Eiropas komercsabiedrību likums, bet 2006. gada 26. oktobrī — Eiropas kooperatīvo sabiedrību likums. 2005. gada 12. decembrī pieņemts Dabas resursu nodokļa likums. 2006. gada 6. aprīlī pieņemts Tiesībsarga likums.
2006. gada 3. janvārī Ministru kabinets atkārtoti vienojās, ka Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukums latviešu valodā būs «eiro».
Izdevniecība pievēršas biznesa literatūrai
Sagaidot izdevniecības darbības 15. gadadienu, tika izveidota atsevišķa Grāmatu nodaļa. Paplašinājās grāmatu sortiments jau esošajās sērijās, un sākās jaunu sēriju veidošana, veltot īpašu uzmanību tulkotās biznesa literatūras grāmatu izdošanai. Sērijā Harvard Business Review on šajos gados klajā nāca tādi darbi kā „Projektu vadība”, „Inovatīva domāšana”, „Uzņēmuma darbības novērtēšana”, „Efektīva komunikācija” u.c. 2008. gadā izdevniecība izdeva 20 profesionālās literatūras tulkojumus latviešu valodā. Savukārt sēriju Bilances bibliotēka papildināja Aivara Ludborža grāmata „Apgrozāmā kapitāla vadīšana nelielos uzņēmumos”, atkārtotā izdevumā iznāca Ingunas Leibus grāmata „Individuālā uzņēmēja grāmatvedība un nodokļi” u.c.
Kā īpašs oriģinālizdevums jāmin Aivas Vīksnas grāmata „Savs bizness”, kas bija ilggadējas pieredzes un padomu apkopojums tiem, kuri vēlas iesaistīties uzņēmējdarbībā. Vēlāk grāmata iznāca papildinātā un atjaunotā izdevumā, tā tika izdota arī audiogrāmatas versijā.
Praktiskus padomus ārvalstu autoru sērijā Management Extra sniedza pieredzējuši biznesa eksperti grāmatās „Vadīt komandas”, „Vadīt pārmaiņas”, bet sarunas ar pasaules biznesa līderiem sērijā Lessons Learned raisījās grāmatās „Starptautisks bizness”, „Inovācijas”, „Darījumu slēgšana”, „Konflikti un to risināšana” u.c.
2009. gadā iznāca arī uzņēmēju finanšu piesaistes pieredzes apkopojumam veltīta grāmata „No idejas līdz panākumiem. Alternatīvie finansējuma avoti”. Tajā pieredzē dalījušies vairāki sabiedrībā pazīstami uzņēmēji un arī izdevniecības vadītāja Aiva Vīksna.
Sākas pāreja uz digitālo vidi
Abonentizdevumu LR un ES normatīvie dokumenti klienti 2008. gadā sāka saņemt jaunu bezmaksas pielikumu Likumdošanas Ziņnesis. Izdevuma mērķis bija informēt un saprotamā veidā izskaidrot būtiskākos jaunumus un izmaiņas Latvijas un ES tiesību aktos un ar tiem saistītajos normatīvajos dokumentos, kas skar komercdarbību, nodokļu politiku, valsts atbalsta programmas u.c. No pielikuma vēlākajos gados izveidojās patstāvīgs žurnāls Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis ar tā interneta resursu — normatīvā regulējuma ikdienas aktualitātēm veltīto portālu plz.lv, kas nu pārtapis ar izdevniecības spēcīgākā zīmola vārdu — ziņu portālu BilancePLZ, kurā izvietotas arī izdevniecības veidoto drukāto žurnālu e–versijas.
2009. gada septembrī izdevniecības dibinātā Bilances Akadēmija sāka piedāvāt digitālā laikmeta uzplaukumam atbilstīgu produktu — profesionāļu vadītus e–seminārus par jaunāko grāmatvedības, nodokļu, darba tiesisko attiecību regulējumā. Šai gadā arī aizsākās ikgadējās Bilances konferences „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” rīkošana, kas kļuvusi par ikgadēju notikumu, pulcinot kopā izdevniecības klientus un citus interesentus. Pēdējos gadus Bilances konference norisinās arī e–vidē.
Valsti sašūpo ekonomiskā krīze
2007. gada 21. decembrī Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju kļuva par Šengenas telpas iekšējām robežām, uz kurām personu kontrole vairs netika veikta. Pēc daudzus gadus ieilgušajām politiskajām diskusijām 2008. gada 18. decembrī galīgajā lasījumā tika pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas noteica, ka pēc 2009. gada 1. jūlija Latvijā būs 109 novadi.
Spriedzi finanšu sektorā izraisīja problēmas ASV zemas kvalitātes hipotēku kredītu tirgū. Ekonomiskās izaugsmes temps gada beigās palēninājās arī Eiropā, un Latvijā patēriņa cenu gada inflācija pakāpeniski pieauga līdz 14,1% un sasniedza vidēji 10,1%.
2008. gada rudenī finanšu tirgus spriedze pārauga visaptverošā pasaules ekonomiskajā krīzē. Sākās kreditēšanas stagnācija, akciju tirgi sabruka, vairākas lielas finanšu institūcijas bankrotēja. Eiro zonas tautsaimniecībā sākās lejupslīdes posms.
Latvijā mudinājumus valstij straujas izaugsmes laikā saimniekot ar budžeta pārpalikumu, lai veidotu drošības rezervi sliktākiem laikiem, uzklausīja novēloti. Starptautiskajā Valūtas fondā pārrunāja iespēju, ka valsts no krīzes varētu iziet, devalvējot nacionālo valūtu. Latvija to noraidīja, uzskatot, ka valūtas kursam ir jāpaliek nemainīgam.
Strauji bija samazinājušies budžeta ieņēmumi. Situāciju vēl smagāku padarīja problēmas banku nozarē. Zviedrija un Dānija piekrita Latvijai ekonomikas stabilizēšanai aizdot līdz 500 miljoniem eiro. Arī Igaunija bija nolēmusi pievienoties finansiālo atbalstītāju pulkam. Savukārt valdība nolēma pārņemt Parex bankas akciju kontrolpaketi, bet bankas īpašnieki parakstīja līgumu par to, ka 51% Parex bankas akciju par diviem latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā.
Gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus valsts budžetā 2009. gadam, kas paredzēja būtisku izdevumu un ieņēmumu samazinājumu, kā arī nodokļu paaugstināšanu. 2009. gada 1. janvārī tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis no 18% līdz 21%, tā samazinātā likme — no 5% līdz 10%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme samazināta no 25% līdz 23%. Tādi pasākumi bija nepieciešami, lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu Latvijai ekonomikas sarežģījumu risināšanai.
Spēcīgākā ekonomiskā lejupslīde eiro zonas vēsturē beidzās 2009. gada 3. ceturksnī, kad IKP pieauguma temps kļuva pozitīvs pēc piecus ceturkšņus ilgušām negatīvām pārmaiņām. Latvijā tautsaimniecībā kopumā 2009. gadā bija lielākais kritums Eiropas Savienības valstu vidū.
2009. gads bija arī nemieru gads — 13. janvārī Rīgā, Doma laukumā, notika mītiņš par Saeimas atlaišanu un pret esošo ekonomisko situāciju Latvijā, kurš pārauga grautiņos. 3. februārī Rīgā notika vērienīga lauksaimnieku protesta akcija, bet 2. aprīlī protesta gājienā Rīgā sapulcējās aptuveni 10 000 skolotāju.
Pārmaiņas skar arī VID
2010. gada 14. februārī izskanēja paziņojums, ka notikusi apjomīga VID datu elektroniska noplūde. To bija veicis kāds ar segvārdu Neo, kurš sociālajos tīklos sāka publicēt VID ierēdņu algu sarakstus. Maijā policija aizturēja informācijas tehnoloģiju speciālistu Ilmāru Poikānu, kurš togad tika atzīts par Gada cilvēku Latvijā.
Šai periodā notika arī pārmaiņas nodokļu administrācijā — likvidēja VID teritoriālās iestādes, uzsākot viena līmeņa VID struktūras izveidi. Pieņēma arī viena līmeņa VID lēmumu apstrīdēšanas kārtību — nodokļu maksātāji lēmumus pārsūdzēt varēja tikai VID ģenerāldirektoram. Vienlaikus VID darbā ieviesa Fizisko personu riska analīzes sistēmu RASA, kas nodrošina fizisko personu ar augstu nodokļu nemaksāšanas risku atlasi preventīvo un nodokļu kontroles pasākumu veikšanai.
2014. gada 17. aprīlī ekspluatācijā tika nodots jaunais VID ēku komplekss Rīgā.
Šajos gados pieņemti arī daudzi tautsaimniecībai nozīmīgi likumi: Mikrouzņēmumu nodokļa likums (09.08.2010.), Būvniecības likums (09.07.2013.);
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (22.10.2015.); Solidaritātes nodokļa likums (30.11.2015.); Muitas likums (02.06.2016.); Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums (23.11.2016.); Publisko iepirkumu likums (15.12.2016.); Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (28.07.2017.) un ar nodokļu reformu saistītās izmaiņas
citos nodokļus regulējošos likumos.
No latiem uz eiro
Šajos gados Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja gan kāpumu, gan kritumu. 2010. gads iezīmējās ar makroekonomisko stabilizāciju. Latvija eksportēja preces un pakalpojumus 6,7 miljardu latu vērtībā. Tie bija līdz šim lielākie eksporta ieņēmumi, kādi Latvijas tautsaimniecības vēsturē reģistrēti. Latvijas preču eksporta izaugsme 2010. gadā bija ceturtā straujākā Eiropas Savienībā.
2011. gada 21. novembrī sakarā ar konstatētu līdzekļu iztrūkumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēja Latvijas Krājbankas darbību.
2012. gada 1. martā sākās trīs mēnešu termiņš, kurā saskaņā ar jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu visiem, kas atbilst
likumā noteiktajiem kritērijiem, bija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) mantiskā stāvokļa «nulles» deklarācija.
2013. gada 9. jūlijā Eiropas Savienības finanšu ministri oficiāli uzaicināja Latviju iestāties eirozonā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma 2013. gadā Vācijā tika kalti 400 miljoni Latvijas eiro monētu, savukārt 110,3 miljoni eiro banknošu tika aizņemtas no Eirosistēmas krājumiem. 2013. gada 10. decembrī tika uzsākta eiro sākuma komplektu pārdošana iedzīvotājiem. 2014. gada 1. janvārī Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus uz eiro.
Eirozonas valstu attīstība 2014. gadā bija vājāka, nekā gaidīts, arī Latvijā ekonomiskās izaugsmes temps palēninājās. 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija kļuva par
Eiropas Savienības prezidējošo valsti, bet 1. jūlijā — par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilntiesīgu locekli. 2016. gadā makroekonomiskie rādītāji gan pasaules lielākajās tautsaimniecībās, gan arī Latvijā uzlabojās.
Rosīgi gadi izdevniecībai
Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests 2011. gada vasarā pirmoreiz sarīkoja žurnāla Bilance lasītāju simpoziju Siguldā. Tajā Bilances lasītāji varēja ne tikai apgūt jaunas zināšanas nodokļu likumdošanā, bet arī kopā atpūsties, apmainīties viedokļiem, piedalīties aptaujā par to, kas traucē uzņēmuma izaugsmē un ko grāmatveži sagaida no valdības institūcijām.
2012. gads bija iezīmīgs ar Bilances rīkoto bezmaksas lielsemināru ciklu «Kvalitatīva likumdošana — pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei» Latvijas lielākajās pilsētās. Lielseminārus atbalstīja SEB banka, kopumā tie notika deviņās pilsētās — Valmierā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā un noslēdzās Rīgā 2013. gada 16. maijā — dienu pirms izdevniecības 20. gadadienas. Ar SEB bankas finansiālu atbalstu biznesa literatūras grāmatu dāvinājumu saņēma pilsētu, kurās notika lielsemināri, bibliotēkas.
Noslēdzošajā lielseminārā Rīgā tika prezentēts jauns izdevniecības produkts — žurnāls Bilances Juridiskie Padomi. Žurnāls veltīts tiesisko attiecību risināšanai uzņēmējdarbības vidē. Latvijā pazīstami zvērināti advokāti u.c. juridisko profesiju pārstāvji skaidro tiesību normas un sniedz atbildes uz dažādiem juridiska rakstura
jautājumiem nodokļu, darba tiesisko attiecību, konkurences, publisko iepirkumu u.c. ar komercdarbību saistītajās tiesību jomās, publicē aktuālākos tiesu prakses apskatus. Kopš 2013. gada jūnija žurnāls iznāk reizi mēnesī un iriekļauts arī Bilances Zelta komplektā.
2011. gada 28. novembrī žurnāla Bilance ikgadējā konferencē «Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi» pirmo reizi svinīgā gaisotnē tika pasniegta balva konkursa Gada grāmatvedis laureātam. Ikgadējais konkurss norisinājās līdz pat 2019. gadam, bet Covid–19 pandēmijas dēļ 2020. gadā ikgadējā konference pārtapa par tiešsaistes pasākumu, līdz ar to konkurss netika izsludināts.
2014. gadā izdevniecība atklāja jaunu projektu Bilances akadēmija — izglītības iestāžu reģistrā reģistrētu pieaugušo neformālās izglītības iestādi. Tajā gan grāmatvedības un finanšu speciālistiem, gan ikvienam interesentam ir iespējas apgūt zināšanas kvalificētu pasniedzēju vadībā klātienes un tiešsaistes kursos, semināros un e–semināros. Šo izglītojošo nodarbību pēdējo gadu video ieraksti interesentiem iegādājami un pieejami jebkurā laikā portālā BilancePLZ.
2015. gadā par žurnāla Bilance galveno redaktori kļuva Maija Grebenko, viena no zinošākajām praktiskās grāmatvedības speciālistēm Latvijā, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, grāmatu «Darba likums un grāmatvedība» u.c. autore. Šajā laikā turpināja papildināties sērijas Bilances bibliotēka grāmatu klāsts ar jaunām un arī aktualizētām grāmatām — «Starptautiskie finanšu pārskatu standarti: standartu apkopojums un pielietojuma piemēri», «Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi», «Pirmie soļi komercdarbībā» u.c. Autoru kolektīva sarakstīto grāmatu «Grāmatvedības pamati uzņēmumos» pārstrādāja atbilstoši jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normām.
No 2016. gada rudens jaunā veidolā lasītājiem tika piedāvāts nodokļu, grāmatvedības un biznesa aktualitātēm veltītais portāls www.plz.lv, kas patlaban turpina darbību ar nosaukumu BilancePLZ.
Darbaspēka trūkums vājina konkurenci
Kā liecina Latvijas Bankas informācija, pasaules ekonomiskā izaugsme 2017. gadā kļuva straujāka, tās tempa kāpums bija vērojams lielākajā daļā pasaules tautsaimniecību. Latvijā izaugsme bija straujākā pēdējos sešos gados — IKP palielinājās par 5%. To nodrošināja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās un investīciju aktivitātes atjaunošanās, augot gan privāto, gan ar ES fondiem saistīto investīciju apjomam. Labvēlīgā situācija darba tirgū darba ņēmējiem stimulēja privāto patēriņu, tomēr augošais darbaspēka trūkums un ar to saistītais darba samaksas kāpums samazināja konkurētspējas potenciālu. Arvien intensīvākas kļuva diskusijas par darbaspēka tirgus problēmu risināšanu.
Arī 2018. gadā Latvijā joprojām bija vērojams darba samaksas pieaugums, ekonomikas problēmas nu gūlās uz 13. Saeimas apstiprināto Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu. Izmaiņas notika arī valsts pārvaldē. 2018. gada 5. februārī valdība Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam atbalstīja Ievu Jaunzemi, bet 8. jūlijā Latvijas Valsts prezidenta amatā stājās Egils Levits.
2019. gadā turpinājās ieilgusī nenoteiktība ārējos tirgos, kas palēnināja arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. 2020. gads aizsākās ar deflāciju un jauniem satricinājumiem. Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī izstājās no Eiropas Savienības.
Taču par galveno faktoru, kas ieviesa dramatiskas pārmaiņas eirozonas ekonomiskajā attīstībā, kļuva Covid–19 pandēmija. 2020. gada 2. martā tika apstiprināts pirmais bīstamā vīrusa infekcijas gadījums Latvijā. Pirmais saslimstības vilnis rudenī pārauga otrajā. 28. decembrī pirmie Latvijas iedzīvotāji saņēma vakcīnu pret Covid–19. 2021. gada vasarā sākās saslimstības trešais vilnis, un tikai 2022. gada 1. martā oficiāli beidzās pandēmijas dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Savukārt no 1. aprīļa tika atcelti gandrīz visi infekcijas izplatības apkarošanai noteiktie ierobežojumi. Neraugoties uz iepriekšminēto, Latvijas ekonomika 2021. gadā bija sasniegusi apjomu, kāds bija pirms iepriekšējās krīzes. Taču turpmāk vērojamo energoresursu cenu kāpuma dēļ inflācija uzņēma arvien straujāku tempu, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo gandrīz 10 gadu laikā. Līdzīgas tendences dominēja visā eirozonā un pasaulē kopumā. Šai periodā nozīmīgs notikums bija administratīvi teritoriālā reforma — kopš 2021. gada 1. jūlija Latvijā ir 36 novadi un 7 novados neietilpstošas valstspilsētas.
Finanšu sektora kapitālā remonta un kara paēnā
2017. gada vasarā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesnieguma prokuratūra uzsāka kriminālvajāšanu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar kukuļņemšanu. Tiesa viņu par vainīgu aizvien vēl nav atzinusi.
Finanšu nozari valstī satricināja arī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītais paziņojums, pēc kura Finanšu un kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) padome 2018. gada 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību ABLV Bankā, kura vēlāk pieņēma lēmumu pašlikvidēties. FKTK apturēja arī PNB Bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. 2019. gada 12. septembrī bankai tika pasludināta maksātnespēja un 2020. gada 17. februārī anulēta bankas licence.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 2019. gadā parakstīja vairākus rīkojumus, kas paredzēja reformēt finanšu sektora uzraudzību un Moneyval rekomendāciju ieviešanu. Sākās tā dēvētais banku kapitālais remonts. Bankās turpināja sarukt ārvalstu klientu noguldījumu atlikums. Par kredītiestāžu galveno finanšu resursu kļuva augošie iekšzemes noguldījumi. 2020. gada 21. februārī finanšu darījuma darba grupa (FATF) plenārsēdē Parīzē secināja, ka Latvija ir pirmā Moneyval dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.
2021. gada decembrī FKTK padome apturēja Baltic International Bank finanšu pakalpojumu sniegšanu, savukārt Latvijas Banka 2023. gada 1. janvārī pārņēma visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas un noregulējuma iestādes funkcijas.
Traģisku posmu Eiropas un visas pasaules vēsturē atnesa 2022. gada 24. februāris, kad Krievija sāka asiņainu uzbrukumu Ukrainai. Agresīvais karš smagi skāra arī Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, ekonomiku. No 22. maija tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju, tai skaitā arī uz Latviju. 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorisma atbalstošu valsti.
Nepazaudējām saikni arī attālinātajā darba režīmā
Šai politisko un ekonomisko notikumu jūklī izdevniecība Lietišķās informācijas dienests turpināja sekmīgi darboties. 2017. gadā sagaidījām žurnāla Bilance 400. jubilejas numuru. Nozares vadošie speciālisti uzsāka izglītot par jauno Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu un 2018. gadā veikto nodokļu reformu. Šiem tematiem uzmanību pievērsa arī Bilances akadēmijas lektori. Jaunā veidolā lasītājiem par likumdošanas aktualitātēm vēstīja portāls plz.lv.
2018. gads pagāja izdevniecības 25 gadu jubilejas zīmē. Atjaunotā versijā tika izdota Maijas Grebenko grāmatas «Darba likums un grāmatvedība» latviešu un krievu valodā. Atjaunoto izdevumu piedzīvoja arī Ingunas Leibus grāmata «Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi» un «Finanšu grāmatvedība».
2019. gadā izdevniecība uzsāka drukāto žurnālu digitalizāciju, piedāvājot tos lasīt arī elektroniskā formātā portālā plz.lv. Papildinājās arī sērijas Bilances bibliotēka grāmatu klāsts — izdota Olgas Lukašinas un Jekaterinas Juhimecas grāmata «Komercdarījumu grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana». Trešajā atjaunotajā izdevumā pie lasītājiem nonāca autoru kolektīva sagatavotā grāmata «Grāmatvedības pamati uzņēmumos».
2020. gadā portāls plz.lv ieguva jaunu zīmolu — BilancePLZ. Portālā papildu tika izvietots arī žurnāla Bilance analītiskais saturs. Sērijas Bilances bibliotēka grāmatu klāstu papildināja Lailas Kelmeres grāmata «Ievads grāmatvedībā jeb grāmatvedības pamati: teorija un uzdevumi». Izdevniecība sāka piedāvāt lasīt e–grāmatas tiešsaistē.
Interneta priekšrocības īpašu nozīmi ieguva pandēmijas laikā, kad valstī noteikto ierobežojumu dēļ klātienes pasākumi tika liegti. Bilances akadēmija operatīvi pārgāja uz grāmatvežu apmācību nodrošināšanu attālināti. Papildus e–semināriem tika piedāvāti arī kursi interneta tiešraidēs, kā arī kursu un semināru videoieraksti. Arī ikgadējās Bilances konferences veiksmīgi pārcēlās uz interneta platformu.
Tikšanās ar izdevniecības klientiem gan drukātu žurnālu veidā, gan interneta vidē, gan klātienes un attālinātā formātā turpinās, krīzes ir mācījušas kļūt arvien elastīgākiem un uz klientu vajadzībām orientētiem! Tāpēc arī turpmāk ikviens varēs izvēlēties sev vēlamo un ērtāko informācijas iegūšanas veidu.
Paldies par kopā pavadītajiem gadiem!