ŽURNĀLS BILANCE MAIJĀ
Taisnīgi vai netaisnīgi…
Jau otro mēnesi dzīvojam pavisam neparastos apstākļos. Joprojām neticas, ka esam sastapušies ar vienreizējām, nezināmām, neizpētītām briesmām, turklāt, kā spriež zinātāji, tas esot uz ilgu laiku un pasaulei būšot vien jāiemācās sadzīvot ar kādu maziņu, bet agresīvu briesmoni…
Nav zināms, vai esam apjēguši, kādas būs šai situācijai sekas un kas mūs gaida nākotnē… Jau tagad tūkstoši ir zaudējuši darbu, un, ja iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā varēja meklēt laimi ārzemēs, tagad tas nav iespējams, jo robežas ir ciet, turklāt jāatzīst, ka arī tur nemaz nav labāk.
Krīzes situācijas sākumā, protams, vispirms bija jāglābj Latvijas iedzīvotāju veselība. Izskatās, ka šis uzdevums salīdzinājumā ar citām ES valstīm godam ir izpildīts, un arī iedzīvotāji pamatā ir saprotoši, ievērojot mediķu ieteikumus.
Vienlaikus lielā steigā bija jādomā un jāpieņem lēmumi par ekonomisko atbalstu vairākām fizisko personu kategorijām, kas atradās dīkstāvē.
Līdzekļi tika atrasti, Ministru kabineta noteikumi pieņemti, un VID sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus.
Pirmais šoks — trešdaļai pretendentu pabalsti nepienākas, jo tie neatbilst Ministru kabineta noteikumos esošajiem kritērijiem! Piemēram, par darbinieku mēnesī nebija maksāti nodokļi vismaz 200 eiro apmērā, uzņēmums iepriekš bija izslēgts no PVN maksātāju sastāva, uzņēmumam bija nodokļu parādi, kas pārsniedz noteiktu summu, uzņēmuma valdes locekļi iepriekš tika sodīti par likumdošanas neievērošanu utt.
Izveidojās dīvaina situācija: pabalsts jāpieprasa un dokumenti jāiesniedz darba devējam, bet samaksa ir paredzēta darba ņēmējam. Tomēr visas prasības, kas jāievēro, lai kvalificētos pabalsta saņemšanai, un kuru neievērošanas dēļ VID atsaka izmaksāt, ir vērstas uz darba devēju! Darbinieki paši nemaksā savus nodokļus (to viņu vietā dara darba devējs), nodokļu summa nav atkarīga no darbinieka vēlmes, no PVN maksātājiem izslēdz ne jau darbinieku, bet uzņēmumu utt. Kur loģika? Vainīgs darba devējs, bet soda darba ņēmēju!
Paldies Dievam, trūkumi tika pamanīti, prasības — mīkstinātas un precizētas, kā arī paplašināts darba ņēmēju loks.
Vienlaikus tika “pamanīts”, ka analoģiskā stāvoklī (bez iztikas līdzekļiem) atrodas tūkstoši pašnodarbināto, autoratlīdzības saņēmēju, MUN un patentu maksātāju…
Jāteic, ne visas situācijas ir atrisinātas, bet tas tiek darīts ļoti ātri. Šādā tempā nebija pieņemts neviens normatīvais akts, un, ja arī tiek pamanīta kāda kļūda, tā ir izlabota tādā pašā ātrumā. Nekļūdās tikai tie, kas guļ uz dīvāna un komentē notiekošo. Bet tā bijis vienmēr!
Visa šī procesa medaļas otra puse ir saistīta ar to, ka pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un to grozījumi kādam ir jāpiemēro dabā, tātad arī nepatīkamās ziņas par atteikumu piešķirt pabalstu jāpaziņo. Un šeit notiek vēl viena neizprotama metamorfoze: VID ir atteicis! Protams, atteica, ja iesniegtā informācija liecina par neatbilstību prasībām. Iesniedzējs jau nesāks visiem stāstīt, ka pabalsts nav piešķirts tāpēc, ka viņš nav iesniedzis VID attiecīgos pārskatus vai no oficiālās algas maksājis mazus nodokļus, bet pārējo algu izsniedzis aploksnē… Kad Ministru kabinets atcels “peļamo” prasību, tad vērtēs pieteikumu! It kā visi zina, ka VID ir pieņemto likumu un noteikumu īstenotājs, bet tik un tā “vainīgais” ir atrasts!
Jāatzīst, ka īstenībā problēma ir daudz nopietnāka un diez vai darba ņēmējs ir noteicējs uzņēmumā.
Ļoti ceru, ka galu galā pretrunas tiks pārvarētas un mēs turpināsim dzīvot normālos apstākļos. Kaut gan ļoti daudzās jomās mums visiem būs jāmaina attieksme pret saviem pienākumiem un tiesībām.
Sargājiet sevi un tuviniekus!
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
