ŽURNĀLS BILANCE JŪNIJĀ
Vai redzama gaisma tuneļa galā?
Esam saņēmuši patīkamu ziņu: līdz 9. jūnijam izsludinātā ārkārtējā situācija saistībā ar Covid–19 izplatības ierobežošanu Latvijā tiks mīkstināta no 1. jūnija.
Mīkstināta, nevis atcelta. Tādēļ paliek spēkā gan ierobežojumi pulcēties, sabiedriskā transportā noteikti jānēsā aizsargmaskas, jāievēro divu metru attālums vienam no otra… Galu galā tas ir vajadzīgs mums pašiem, mūsu bērniem, mūsu vecākiem. Vienlaikus sola izstrādāt speciālu likumu, ka ļaus valdībai steigšus ieviest arī citādus ierobežojumus, ja situācija krasi pasliktināsies. Un šāda scenārija varbūtība ir ļoti reāla, jo tuvojas vasara!
Protams, visas prasības un ierobežojumi tiek ieviesti sabiedrības interesēs, jo vīruss jau nekur nav pazudis! Runājot par pandēmijas otro vilni un sabiedrības kolektīvo imunitāti, arī speciālistiem ir dažādi viedokļi.
Tomēr, lūkojot, kas notiek vienā otrā valstī, kuru valdība uzskatīja, ka šis vīruss ir vien gripas paveids, kas ar laiku pats izsīks, redzam, ka notiek briesmu lietas. Atliek cerēt, ka mums pietiks prāta uzvesties atbilstoši prasībām, lai nekaitētu ne sev, ne līdzpilsoņiem. Nav jau obligāti citu pieredzi izciest uz savas ādas. Ļoti ceru uz sapratni!
Kā klājas šajā laikā mums, grāmatvežiem?
Samazinoties tiešiem kontaktiem, mums ir ierobežota iespēja sazināties, dot padomus, pieņemt lēmumus. No vienas puses, it kā nekas nav mainījies grāmatvedības kārtošanā, turklāt arī gada pārskata iesniegšana ir atlikta uz trim mēnešiem… Bet tik un tā rodas jautājumi, uz kuriem jāatbild, jāpieņem lēmumi, jārod risinājumi.
Piemēram, jāskaidrojas ar darbiniekiem, kuri nesaņem dīkstāves pabalstu tāpēc, ka darba devējs ieturējis, bet nav samaksājis par viņiem nodokļus vai nav iesniedzis VID dažus pārskatus. Pārņem nepatīkama sajūta, kad tevi soda par citas personas grēkiem!
Ja atteikts piešķirt pabalstu, tomēr ir izeja — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksās dīkstāves palīdzības pabalstu 180 eiro mēnesī! Arī tad, ja uzņēmuma vadība saprot, ka uz pabalstu nav ko cerēt, tik un tā pieteikums pabalstam jāiesniedz VID, jo, saņemot atteikumu, aģentūra automātiski piešķirs palīdzības pabalstu.
Jāsaka, ka ir atrisināts jautājums par bērniem, kas ir krīzes skarto uzņēmumu darbinieku apgādībā, izmaksājot par tiem 50 eiro mēnesī.
Šajā sakarā ienāca prātā doma par turpmāko nodokļu politiku atvieglojumu jomā. Sabiedrībā bieži tiek spriests, ka atvieglojums par apgādājamo personu (tieši bērnu) nespēlē tam paredzēto lomu, ja apgādnieks saņem mazu algu. Tas tiešām tā ir un vienmēr bijis. Varbūt politiķi, kas cīnās par demogrāfijas uzlabošanu, pēc pandēmijas iniciēs tādu grozījumu likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas noteiks izmaksāt tos pašus 50 eiro? Atvieglojuma piemērošana faktiski dod tieši šādu rezultātu (250 eiro x 20%), samazinot IIN par šo summu (palielinot izmaksājamo algu).
Vēlu visiem izturēt šo sarežģīto periodu. Filozofētāji uzskata, ka nekas nenotiek bez iemesla un jebkāds pārbaudījums dots ar noteiktu mērķi.
Lai tik mēs to spētu saprast!
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore