BILANCE SEPTEMBRĪ:
Kāpēc populisms ir tik populārs
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo kaislības un parādās skaļi saukļi kaut ko labot, ieviest, atcelt, mainīt… „visas Latvijas labad”. Un tad tiek vākti paraksti, sasaukti mītiņi un beigu beigās arī grozīti normatīvie akti.
Cilvēki, kas piedalās šajās aktivitātēs, ir svēti pārliecināti, ka veic labu darbu – mēs panāksim, un tad jau visiem „būs labi”! Pie mums ir demokrātija, mūs uzklausa, arī mana balss kaut ko nozīmē! Tā ir patīkama sajūta, ka arī „tu” esi vērtīgs sabiedrībai.
Diemžēl visbiežāk „revolūcijas” iniciatori vienkārši izmanto uzticēšanos autoritātēm, cilvēku nezināšanu, nespēju analizēt notikumus un sakarības. Citi cīnītāji par gaišu nākotni vienkārši krāj politisko kapitālu.
Bieži vien rezultātā ir pieņemti lēmumi, kuri „pēc būtības” vairāk kaitē nekā atrisina problēmas.
Piemēram, nesen pieņemtie grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” ieviesa samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem… (sk. PVN likuma pielikumu). It kā jau laba norma, cilvēkiem ir iespēja ietaupīt, vai ne? Ieskatoties rūpīgāk, man kā „patstāvīgai kolhozniecei” neviens likums neaizliegs tirgot savas „bietes” par centu lētāk, bet pašu cenu sadalīt citā proporcijā. Piemēram, tirgoju par 2,42 eiro (2,00 + 0,42 (21%)), bet tirgošu par 2,31 eiro (2,20 + 0,11 (5%)). Pārdodu taču lētāk, bet budžetā ienāks tikai 11 centu, savukārt manā kabatā paliek vairāk! Varbūt grozījumu mērķis bijis tieši šāds? Taču izskatās gan mazliet kā nevalstiska pieeja, jo PVN ir ļoti būtiska valsts budžeta daļa…
Pirms vairākiem gadiem tika atcelts PVN komunālajiem pakalpojumiem. Ar tautas atbalstu un ar iedvesmojošiem saukļiem ļoti cēlais mērķis tika sasniegts. Tikai tauta , kas parakstījās par šiem grozījumiem, nezināja, ka no tā paša brīža uzņēmums, kas izraksta rēķinu par pakalpojumu, nedrīkst atskaitīt paša samaksāto PVN un ir spiests šo nodokli iekļaut pakalpojuma cenā!
Šā gada pērlīte ir Labklājības ministrijas iniciatīva atbalstīt seniorus, proti, tos pensionārus, kas saņem mazas pensijas, jo tiem taču ir bērni. Ja bērni strādā vai ir pašnodarbinātās personas, tie veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kāpēc, gadam beidzoties, nevarētu no šīm iemaksām vienu procentiņu nobīdīt omei vai opim vai abiem uz pusi? Izklausās jauki, ja atkal neiedziļinās būtībā.
Kas notiks dabā? Šo piemaksu pie pensijām plānots piešķirt, pamatojoties uz bērna iesniegumu par VSAOI, kurā viņš norādīs labuma guvēju vai guvējus.
Tātad vispirms „bērniem” ir jāpaskaidro lietas būtība, jāsagaida no viņiem iesniegums, kuru, iespējams, viņš nemaz neplāno rakstīt (drīkst atteikties). Tālāk iesniegums jāpiegādā tam, kam pieejama informācija par VSAOI un kurš veiks pārskaitījumu (VID, VSAA). Tas nozīmē kārtējo „sloga samazinājumu” grāmatvežiem, jo iesniegumā jābūt uzrādītam omes un opja personas kodam, adresei, pasta nodaļai vai bankas kontam. Un diezin kā tas savienojams ar regulu par fizisko personu datu aizsardzību?!
Vienlaikus tas nozīmē arī attiecīgas programmatūras izstrādāšanu un ieviešanu, ar kuras „efektīvu” darbību mēs pēdējā laikā esam vairākkārtīgi saskārušies. Bet nauda būs iztērēta kārtējam projektam…
Ieskatīsimies problēmā vēl dziļāk. Vai ministrija ir lietas kursā, cik daudz ir tādu ģimeņu, kur bērnu veselības problēmu dēļ tie kopjami līdz mūža beigām un nekad nestrādās? Vai mazums ir tādu pensionāru, kas līdz kapa malai tik un tā cenšas palīdzēt saviem bērniem, jo tiem arī ir bērni. Seniors var vecajās kurpēs staigāt piecus gadus, bet mazbērniem katru gadu vajag jaunas! Kā šīs reformas rezultātā jutīsies tie pensionāri, kuri bērnus ir zaudējuši, kuriem bērnu nebija? Jājautā: vai tieši pensionāri vainojami, ka viņu bērni turpina aizbraukt no Latvijas?
Varbūt reiz beigsim šķirot sabiedrību?
Ja tā ir cīņa ar aplokšņu algām, tad šis pasākums nevar dot nekādu efektu, turklāt ja ir iespēja atteikties no tā.
Ja es gribēšu palīdzēt saviem vecākiem, man starpnieki nav vajadzīgi, es vienkārši iedošu tos 50–100 eiro bez iesniegumiem, bez valsts naudas bezjēdzīgas tērēšanas un sociālo iemaksu dzenāšanas no viena konta uz citu. Nemaz nerunājot par to, ka reformas izpildītājiem arī būs jāmaksā par sniegtajiem pakalpojumiem…