BILANCE NOVEMBRĪ

Vai licenču pārdošana atrisinās nozares problēmas?

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās bilancspējīgo grāmatvežu «ražošana» divu trīs mēnešu kursos… Diemžēl parasti paiet ilgs laiks, kamēr no šiem bilancspējīgajiem izaug darbspējīgie. Šajā sakarā nav arī jābrīnās par iespaidīgu VID uzkrāto statistiku par nokavēto un vairākkārtīgi laboto regulāro pārskatu/deklarāciju un neiesniegto gada pārskatu tūkstošiem. Tieši tā – tūkstošiem!

Tātad nav kārtības karalistē!

Un, kad saistībā ar kredītiestāžu nedarbiem Latvijā ieradās ārvalstu eksperti, tika konstatētas arī citas problēmas. Eksperti šausminājās par to, cik vienkārši mūsu valstī definēt sevi par grāmatvedi un tikt pie darba nopietnā uzņēmumā.

Turklāt ir pamanīts, ka vismaz 40% uzņēmumu nevis algo grāmatvedi, bet izmanto ārpakalpojumu grāmatvežus. Analizējot datus, izrādās, ka tiek apkalpotas firmas, kuru īpašnieki neatrodas Latvijā, konti reģistrēti citās valstīs, arī ofšorā, pastāv risks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Grāmatveži pietiekami bieži nepamana aizdomīgus darījums, tādējādi atbalstot dažādus nopietnus pārkāpumus.

Rezultāts pa pusei ir zināms: izstrādāts likuma «Par grāmatvedību» projekts, kuram jāstājas spēkā jau nākamgad, arī saturs ir zināms tikai aptuveni, gala variants vēl var būtiski mainīties, un vispār iespējams, ka stāšanas spēkā datums var nebūt 1. janvāris.

Protams, grāmatvežu prātus visvairāk uztrauc un mulsina tēma par ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu. Tā daļa grāmatvežu, kuru izglītība atbilst projekta prasībām (pamatā — attiecīga izglītība un pieredze), var neuztraukties — samaksās 100 eiro un piecus gadus varēs sniegt pakalpojumus. Daļai grāmatvežu būs iespēja sarūpēt atbilstošu izglītību pārejas periodā, pensionētajiem grāmatvežiem vēl sešus gadus būs atļauts strādāt arī bez licences. Par konkrētiem termiņiem un noteikumiem būs vērts runāt tikai tad, kad grozījumiem tiks piešķirts likuma spēks.

Kas apšaubāms šajā situācijā?

Pirmkārt, ja tik tiešām grāmatvežu darbs ļoti bieži neatbilst augstiem standartiem, laikam prātīgāk būtu izvirzīt prasību par profesionālā darba līmeņa paaugstināšanu, apmācību un sertificēšanu. Tomēr izrādās, ka šajā procesā nemaz netika vērtēti grāmatveži, kas neprot strādāt, bieži kļūdās, neseko likumu grozījumiem, pārkāpj normatīvo aktu prasības, neievēro pārskatu iesniegšanas termiņus u.tml. Tātad prātīgāk būtu pievērst uzmanību tiešu «slikto» grāmatvežu plānveidīgai izglītošanai. Bet ir pateikts — tas nav šī brīža uzdevums!

Otrkārt, kas mainīsies pēc licences iegādāšanās (izņemot bailes to zaudēt)? Jāteic, ka itin nekas! Kas prata strādāt, tas arī turpinās to darīt, bet, kas neprata, tas arī gudrāks nekļūs (kamēr pārkāpuma fakti netiks fiksēti).

Savukārt, ja salīdzina licences cenu un sertificēšanas izmaksas (diploma, sertifikāta vai apliecinājuma iegūšanu), šaubos, ka šāda ideja grāmatvežiem patiktu vairāk nekā 100 eiro indulgences iegūšanai.

Tāpēc, domājams, licence, kaut arī neatrisinās nozares problēmas, izņemot pamanāmu faktu, ka kaut kas lietas labā tiek darīts, tomēr ir mazāks «ļaunums».

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

 

Ar BILANCES novembra numura satura rādītāju var iepazīties ŠEIT.

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ , saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu ELEKTRONISKI.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.