BILANCE JŪNIJĀ

Saskaņā ar Darba likuma (DL) 133. panta ceturtajā daļā noteikto Ministru kabinetam ir jāizdod rīkojums par darba dienas pārcelšanu, ja tā kalendārā atrodas starp brīvdienu un svētku dienu vai svētku dienu un brīvdienu (tā saucamā izolētā darba diena). Šāda kārtība pastāv jau vairākus gadus un attiecas tikai uz valsts iestādēm un institūcijām, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Faktiski tas ir brīdinājums Latvijas iedzīvotājiem par šo iestāžu darba laiku (sniedzamo pakalpojumu darba laiku). Pārējām juridiskajām personām darba dienu pārcelšana ir brīvprātīga. Darba dienu pārcelšana paredzēta ērtībai, jo iespēja atpūsties vairākas dienas pēc kārtas ļauj cilvēkiem plānot brīvdienas saskaņā ar savām interesēm, veltīt laiku ģimenei, veselībai. Izolētās darba dienas pārcelšanas rezultātā darba dienu skaits mēneša ietvaros ne palielinās, ne samazinās. Lielākā daļa aptaujāto personu pozitīvi vērtē šādu kārtību. Šogad pārceļamo darba dienu nebija, bet 2020. gadā būs (sk. 2020. gada jūnija kalendāru). Rīkojuma projektā paredzēts 22. jūniju pārcelt uz 13. jūniju, tādējādi mēneša otrajā nedēļā būtu jāstrādā sešas darba dienas (saskaņā ar DL tās netiek uzskatītas par virsstundām), bet pirms Līgo būtu trīs brīvas dienas, kopā ar svētku dienām  — piecas! Darba dienu pārcelšana paredzēta tā paša mēneša ietvaros. Kas tur varētu būt slikts? Izrādās, viens otrs uzskata, ka daudz brīvdienu nav nemaz tik labi. Daži sabiedrības pārstāvji ir neizpratnē, kā valsts, kurā iet ne visai spīdoši, atļaujas izmantot tik daudz brīvdienu.

Jūnijs, 2020. gads

1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 15 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30

Runājot pavisam precīzi, nekādas liekas brīvdienas minētajā situācijā nerodas, vienkārši darba dienas ir pārliktas citādā secībā. Turklāt šāds «pasākums» nav obligāts, un, ja gribas vai ir vajadzība, var strādāt jebkuru dienu skaitu, arī svētkos (likumdošana to pieļauj un paredz atbilstošu apmaksu). Privātajā biznesā darba dienas pārcelšana domāta tiem, kuri uzskata to par ērtu un pieņemamu. Ir paredzēta kārtība arī tiem, kuri dienā, uz kuru tiek pārcelta darba diena, nevar strādāt. Tieši tādēļ rīkojums jāizdod līdz iepriekšējā gada 1. jūlijam (lai tajā datumā neplānotu, piemēram, kāzas). Var gadīties arī tādas situācijas, kuras netiek plānotas, bet iestājas. Tomēr, ja cilvēks nevar strādāt pārceltajā sestdienā citu iemeslu dēļ, tad to dienu drīkst atstrādāt kādā citā dienā. Bet, ja vispār negribas vai nevar strādāt, tad pārceļamā dienā tiek uzskatīta par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu. Formāli šī diena jāapmaksā saskaņā ar vidējo izpeļņu, nevis kā konkrēta mēneša darba diena, jo vidējā izpeļņa vienai dienai (kas aprēķināta no iepriekšējo sešu mēnešu darba samaksas) var krasi atšķirties no šā mēneša dienas apmaksas. Netieši minētā prasība apliecina, ka atvaļinājuma apmaksājamo dienu skaits var būt ļoti atšķirīgs (nebūt ne 20), kā arī to, ka atvaļinājums var būt izmantots arī pa vienai kalendāra dienai. Minētās normas ieviešanas gadā tika pārceltas trīs darba dienas. Ja darbinieks nevienu šādu dienu nav strādājis (tiek uzskatītas par atvaļinājumu), tad no nedēļas atlikušās četras dienas viņš kādreiz izmantos arī kā apmaksājamo atvaļinājumu — tātad sakrīt gan atvaļinājuma kalendāra, gan apmaksājamas dienas (septiņas).

Secinājums

Diemžēl pēdējā laikā ļoti bieži dzirdami komentāri par jebkuru tēmu, neņemot vērā, ka, pirms izsaka attieksmi pret likuma normu, kādu prasību vai notikumu (cik tas ir nepareizi, briesmīgi, netaisnīgi, vieglprātīgi), vispirms «jāizpēta» objekts.

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Ar BILANCES jūnija numura satura rādītāju var iepazīties ŠEIT.

Abonenti var lasīt žurnālu ELEKTRONISKI ŠEIT.

Ja vēl neesat abonents, abonējiet žurnālu otrajam pusgadam vai vēl ilgākam periodam (nav ierobežojumu).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *