BILANCE JŪLIJĀ

Pēdējā laikā ļoti aktīvi tiek diskutēts par grāmatvežu sertifikāciju un licencēšanu. Vai tiešām tas ir nepieciešams, jo ik pa brīdim mēs brīnāmies, ka Latvijā par grāmatvedi (turklāt par bilancspējīgo grāmatvedi!) var izmācīties nieka divos trīs mēnešos (kursos, kuri, starp citu, nav akreditēti). Faktiski tā laikam arī varētu būt — vai tad katrai piparbodītei ir nepieciešams grāmatvedis ar universitātes izglītību, starptautisko grāmatvedības standartu, ES regulu un direktīvu zināšanām?! Droši vien ne… Tomēr der precizēt, vai šāda persona jāsauc par grāmatvedi vai rēķinvedi, saimnieciskās darbības notikumu fiksētāju, likumdošanā noteikto pārskatu iesniedzēju… Varbūt lietderīgāk grāmatvežus sarindot noteiktā secībā: kura kategorija kādus uzdevumus ir spējīga veikt? Transporta vadītājiem taču ir noteikts, vai viņš tiesīgs stūrēt velosipēdu, traktoru vai trolejbusu!

Bet par ko ir runa šoreiz?!

Viennozīmīgi piekrītu, ka «normālam» grāmatvedim ir ļoti nopietni jāmācās, lai strādātu «normālā» uzņēmumā.
Mulsina cita lieta: ja grāmatveži bez attiecīgas izglītības (sertifikāta, apliecības…) nedrīkstētu strādāt, tie agri vai vēlu sarūpētu sev atbilstošu apliecinājumu. Atklāts paliek cits jautājums — kā būs ar minēto uzņēmumu nesertificētiem un nelicencētiem īpašniekiem–vadītājiem, kuri pat pāris mēnešu uzņēmējdarbības kursus nav apmeklējuši un par svarīgāko un nopietnāku pasākumu uzskata sava uzņēmuma reģistrācijas faktu! Ar pārējo birokrātiju (t.sk. ar grāmatvedību) gan jau kaut kā paši tiksim galā!

Un vai tiešām tiek?!

Pēdējā laikā kādas restorāna īpašnieces skaļais konflikts ar VID liecina par to, ka biznesa vadīšanai nepietiek tikai ar gribēšanu. Vajadzīgas arī zināšanas un vēss aprēķins. Ko teiktu pat ļoti vājš grāmatvedis, ja ieraudzītu firmas bilances, kur aktīvā uzrādītas attīstības izmaksas — 1 eiro, pasīvā — pamatkapitāls arī 1 eiro. Un viss. Papildu informācija — bilancēm klāt nav P/Z aprēķina, bet nodokļu parāds tuvojas pieciem tūkstošiem eiro. Apskatot uzņēmuma iepriekšējo vēsturi: ceturkšņa deklarācijas (MUN maksātājs) nav iesniegtas laikus. Gada pārskati par 2017., 2018. un arī 2019. gadu iesniegti 2019. gadā (kad jau ūdens smēlās mutē). Izjuka bizness, jo neviens nav paskaidrojis, nav iejuties, nav palīdzējis, nav piedevis parādus…

Simts gadu vecs padoms: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties… Nevis vaimanāt par augstiem nodokļiem un sliktajiem ierēdņiem. Pasaulē (turklāt diezgan tuvu Latvijai) ir valstis ar daudz augstākām nodokļu likmēm, kur tomēr tauta ar dzīvi ir vairāk apmierināta. Savukārt ārzemnieki nepārstāj brīnīties, ar kādām glaunām mašīnām mēs šeit (būdami zem smaga nodokļu sloga) pārvietojamies…

NB! Redakcija pateicas mūsu autoram Oskaram Springim par sarūpēto oficiālo (faktisko) informāciju nodokļu jomā.

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

 

Ar BILANCES jūlija numura satura rādītāju var iepazīties ŠEIT.

Abonenti var lasīt žurnālu ELEKTRONISKI ŠEIT.

Ja vēl neesat abonents, abonējiet žurnālu otrajam pusgadam vai vēl ilgākam periodam (nav ierobežojumu).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *