BILANCE AUGUSTĀ:
Arī vasarā ir jāstrādā!
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Liekas, šī vasara pārspējusi visus „vasarīguma” rekordus un neliekas ne zinis, ka grāmatvežiem pastāv arī citas rūpes…
Ceru, ka lielākā daļa no tiem, kuriem bija jāiesniedz UIN deklarācija, to veiksmīgi ir paveikusi. Gada sākumā šausminājāmies par algu aprēķiniem, tomēr esam tikuši galā, visticamāk, tas pats būs arī ar šo deklarāciju. Tikai jāpierod pie citām prasībām, turklāt līdz gada pēdējai deklarācijai vēl ir laiks.
Arī prognozēto neapliekamo minimumu periodam no augusta līdz gada beigām no VID esam saņēmuši, darbiniekus atvaļinājumā esam aizsūtījuši, – laiks pašiem atpūsties!
Ar neapliekamo minimumu vienu otru grāmatvedi, iespējams, VID mazliet pārsteigs, jo likumā noteiktais minimuma apmērs varētu būt uzrādīts ievērojami lielāks par diviem simtiem! Paskaidrojums, kā mēdz rasties šāds brīnums, tiks publicēts nākamā žurnāla numurā. Līdz tam atsūtīto (lielāku) summu jūs varat droši piemērot, viss būs kārtībā!
Tomēr jūsu atpūta nebūs ilga. Nepamanīsiet, kā ātri vien pietuvosies 20. augusts. Un atkal – kārtējā deklarācija! Tās iesniegšanas kārtība atbrīvo no pienākuma obligāti aizpildīt deklarāciju, ja tam nav pamata (mēnesī neveidojās nodokļa bāze), jo vēlāk iesniegtā deklarācija tiks uzskatīta par iepriekšējās (arī neiesniegtās) precizējumu. Atgādināšu, ka gada laikā pienākums samaksāt UIN rodas diezgan ierobežotu darījumu rezultātā, būtiskākais nodoklis visdrīzāk būs aprēķināts gada pēdējā (visiem obligātajā) deklarācijā. Līdz tam laikam mēs piedāvāsim lasītājiem skaidrojumus, kā šie aprēķini ir veicami. Turklāt gada UIN deklarācijas informācija drīkst būt precizēta līdz gada pārskata iesniegšanas brīdim.
Ja mēneša deklarācija bija jāiesniedz, bet nodokļa maksātājs to izdarīja ar nokavējumu (laikus nav pamanījis, ka radās šis pienākums), tiesa gan, būs jāsamaksā mazliet nokavējuma naudas, bet tā jau netiek uzskatīta par sodīšanu (par ko jāmaksā nodoklis), jo to uzrēķina VID. Tas būs ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistīts vienkāršais izdevums! Proti, samazinās uzņēmuma peļņa. Bet uzņēmumu ienākuma nodokli šogad jau nemaksā no peļņas!
Šajā numurā jums tiek piedāvāts raksts par Jaunuzņēmumu atbalsta likuma grozījumiem sakarā ar to, ka palielinās investoru interese par šo tēmu. Izrādās, šādu uzņēmumu Latvijā ir diezgan daudz, bet nodokļu aprēķini un piemērošanas īpatnības pietiekami atšķiras no tiem, pie kurām esam pieraduši.
Diemžēl sabiedrībā iesakņojies viedoklis, ka uzņēmuma reorganizācija noteikti ir saistīta ar kaut ko sliktu. Autore centīsies pārliecināt lasītājus, ka tā gluži tas nav.
Informācija par nodokļu slogu uzņēmējdarbībā dažādās mums tuvākajās valstīs dod iespēju analizēt, kur ir “labāk” un kur ir “sliktāk” nekā savā valstī.
Tiem, kuri nodarbojas ar pārrobežu darījumiem, noderēs apkopojošais raksts par PVN normu piemērošanas niansēm. Nav jau noslēpums, ka ar šo likumu vienmēr ir lielākas problēmas.
Vai ir pamats uzskatīt, ka nodokļu administrācija ir pārlieku barga attiecībā pret uzņēmējiem? Lai nekristu emocijās, ir jāiepazīstas ar statistikas datiem. Diemžēl jāsecina, ka pret nodokļu maksātāju daļu pretenzijas ir pat ļoti pamatotas. Nav jau visi tik balti un pūkaini, kā grib sevi parādīt citu priekšā. Izrādās, daži starpnieki*) aktīvi palīdzējuši saviem klientiem izmantot agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, lai samazinātu nodokļu slogu un paslēptu naudu ārzonās. *) starpnieka definīcija: tā ir ikviena persona, kas plāno, komercializē, organizē vai dara pieejamu ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanai vai vada tās īstenošanu.
Rezumējums: visiem ES nodokļu konsultāciju sniedzējiem (nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem, juristiem, finanšu starpniekiem u.c. personām), kuri izstrādā un/vai veicina iespējami agresīvas pārrobežu nodokļu plānošanas shēmas vai shēmu virknes, ir noteikts pienākums ziņot nodokļu iestādēm par šādām shēmām, ja tās atbilst direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Šādi, lūk!
Žurnālu Bilance Jūs varat iegādāties šeit!