ŽURNĀLS BILANCE JŪLIJĀ

“Neuzticēties valsts vadībai” ir lētāk, nekā maksāt nodokļus

Nesen pievērsu uzmanību virsrakstā minētajam viedoklim, ko izteica viens no mūsu pazīstamajiem ekonomistiem intervijā par ēnas ekonomiku, atšķirīgajiem nodokļu režīmiem un maziem dīkstāves pabalstiem.

Runa bija par to, ka sabiedrībā pastāv «attaisnojošs» nodokļu nemaksāšanas iemesls: neuzticība valsts vadībai. Saprotu, ka patlaban nav īstais brīdis pārmest kādam, ka iepriekšējā dzīvē viņš rīkojies neapdomīgi (ja darbinieks, tad piekrita saņemt algu aploksnē, ja pašnodarbinātais, tad izvairījās maksāt nodokļus vai bija reģistrēts zemu nodokļu biznesā u.tml.) un tādēļ saņem ļoti mazu dīkstāves pabalstu vai pat atteikumu. Protams, «vainīgi» šādā iznākumā ir gan pašas fiziskās personas, gan viņu darba devēji, bet no tā vieglāk nekļūst, jo ēst gribas, komunālie maksājumi jāveic, rēķini — jāapmaksā utt.

Kā jebkurā ārkārtējā situācijā, arī šoreiz izgaismojas vairākas problēmas, par kurām sabiedrībai bija labi zināms, bet rokas bija par īsu, vēlmes kaut ko mainīt — par maz, un tā arī process turpinājās, līdz pienāca… tas, kas pienāca. Ne saukta, ne gaidīta izveidojās situācija, kādu neviens (gandrīz) zemes ziemeļu puslodē nav pieredzējis ilgus gadu desmitus!

Dažos vārdos situāciju Latvijā un valsts reakciju uz to var raksturot diezgan vienkārši: ja jūs nemaksājāt nodokļus (maksājāt mazus nodokļus), tad nav ko gaidīt, ka saņemsiet pabalstus!

Faktiski jāpiekrīt viedoklim — ja neesi godīgs pret valsti, apzināti izvairoties no nodokļu maksāšanas, tad nav jābrīnās par valsts attieksmi pret tevi.

Un tomēr bez atbildes paliek jautājums: ja fiziskā persona darbojas valstī oficiāli atzītajā nodokļu maksāšanas režīmā, bet šis režīms paredz ievērojami mazāku nodokļu slogu, tad kurš ir vairāk «vainīgs» — tas, kurš pieļāva šādu kārtību, vai tas, kurš maksāja (turklāt likumīgi) it kā mazus nodokļus?

Vai kāds atceras «vētru», kāda bija sacelta pirms pāris gadiem, kad mēģināja likt visiem Latvijas iedzīvotājiem veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas (ar dažiem izņēmumiem)? Turklāt protesti tika organizēti tieši pirms jaunā gada, kad normai bija jāstājas spēkā? Precizēšu: visu gadu bija miers, bet pēdējā «sekundē» — apgaismības ažiotāžas ietekmē norma atcelta, lai nu katrs maksā, cik var! Un kur tad mēs esam patlaban?!

Šogad rudenī paliek desmit gadu, kopš īstenota bēdīgi slavenā «glābēj­ideja» par mikrouzņēmumu nodokli. Var piekrist, ka 2010. gadā šāda nodokļu režīma ieviešana bija nepieciešama. Tomēr, konstatējot acīmredzamus trūkumus un negodprātīgu šā režīma izmantošanu, līdz šai dienai muļļājamies un nevaram atrast risinājumu problēmai. Lai nu izmantotu šo režīmu tie, kuri pensiju sev nopelnījuši, bet nē (!), kurš tik nebija manīts MUN statusā!

Acīmredzami tiem, kas maksā nodokļus, strādājot normālā režīmā, ļoti «gribas» nākotnē dalīties ar savām sociālajām iemaksām. Pensijas taču būs jāmaksā visiem. Un tad būs iegansts lozungiem un saukļiem: mēs taču maksājām nodokļus! Diemžēl ne no visiem nodokļiem veidojas pensijas un pabalsti…

Vēl mums ir patentmaksas kategorija, un šo personu sociālās iemaksas itin neko nenodrošina ilgtermiņā. Autortlīdzības saņēmēji ir ļoti neapmierināti ar dīkstāves pabalstiem. Medijos lasu prasību: arī par autoriem jāveic sociālās iemaksas. Man nav nekas pret autoriem, pati saņemu šādu atlīdzību, bet būsim godīgi līdz galam: vai mums ir kādas citas nodarbinātas personas, kurām, pirms aprēķina nodokli (IIN), piemēro attaisnotos izdevumus 25% vai 50% apmērā? No IIN nekrājas ne pensijas, ne arī citi sociālie pabalsti, kaut arī par gados jauniem autoriem tiek veiktas iemaksas (tikai pensijas apdrošināšanai). Pabalstiem jāveido uzkrājumi pašiem.

Maija Grebenko,

Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

 

JŪLIJA NUMURA SATURS

LASĪT ELEKTRONISKI

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.