ŽURNĀLS BILANCE MARTĀ
Gribot negribot jādzīvo ilgāk
Arvien biežāk presē parādās raksti par sabiedrības novecošanu,
par to, ka jauno (darbspējīgo) personu kļūst mazāk, bet vecākā paaudze dzīvo ilgāk.
Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, vismaz Eiropā noteikti. Tiek piedāvāti vismaz trīs varianti: celt pensionēšanās vecumu, palielināt sociālās iemaksas vai samazināt izmaksājamās pensijas. Šoreiz neanalizēšu iemeslus, tik un tā no tādas analīzes nekas nemainīsies. Arī nabaga vecie ļaudis nekādi nevar ietekmēt situāciju (priekšlaicīgi).
Mēs zinām, ka valsts mēģina atbalstīt jaunās ģimenes. Patlaban, izstrādājot jauno nodokļu reformu (kritizētās vietā), piedāvāti dažādi varianti, kas palielina pabalstus par katru nākamo bērnu (vienlaikus saskaitot, kādu robu budžetā atstās viena vai otra summa). Droši vien, ja pabalsti tiks palielināti, neviens no tiem neatteiksies, bet cik «ūdens aiztecēs», kamēr tas sīkumiņš izaugs, izmācīsies un, nedod Dievs, neaizmuks prom. Ne jau tikai ar naudas trūkumu saistīta zema dzimstība un laimes meklēšana tālumā. Kad «būtiski atbalstāmā paaudze» kļūs vecāka un domāt spējīga, tā uzzinās par vienu gana interesantu aprēķinu, kas pastāv mūsu sabiedrībā un sagaidāms, pienākot pensionēšanās brīdim. Tam ir oficiāls nosaukums: plānotie vecuma pensijas izmaksas laikposmi (prognozējamais mūža ilgums).
Minētos laikposmus piemēro, lai dzīves laikā uzkrāto pensijas kapitālu (gan esošajiem, gan potenciālajiem pensionāriem) sadalītu proporcionāli atlikušajam dzīves periodam (tādējādi nosakot mēneša pensijas summu). Ņemot par piemēru konkrētas personas datus, redzam, ka pensija piešķirta 61 gada vecumā: 2007. gadā — mūža ilgums 19,09 g., tātad prognozēts, ka dzīvos līdz 80,09 gadiem un katru mēnesi šajā laikā saņems attiecīgu summu.
Likumā ir paredzēts: ja pensionārs turpina strādāt (pēc būtības — turpina veikt sociālās iemaksas), tad reizi gadā drīkst lūgt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru veikt pensijas pārrēķinu. Tam nepieciešams vien iesniegt veidlapu, jo visi dati ir aģentūras rīcībā. Un te pensionārs sastapsies ar savdabīgu matemātiku.
Veicot kārtējo pārrēķinu pēc 10 un 12 gadiem (kļūstot vecākam par 10 vai 12 gadiem), situācija mainās: 2017. gadā — mūža ilgums 12,99 g., tātad būs jādzīvo līdz 83,99 (71 +12,99)! 2019. gadā — mūža ilgums 11,88 g., jādzīvo līdz 84,88 (73 + 11,88)! Ja pensionāram nav mērķa nopelnīto pensiju atstāt kopējā katlā (pensijas pirmā līmeņa solidaritātes princips un tā nav mantojama), tad gribot negribot jācenšas dzīvot vismaz līdz 85 gadiem.
Patlaban dati liecina par ko citu: vīriešu vidējais dzīves ilgums ir ap 70 gadu, sievietēm — tuvu 80 gadiem. Paradokss ir tajā, ka, strādājot 90 gadu vecumā un vēloties pārrēķināt pensiju, mūža ilgums tik un tā būs ap trim gadiem. Bet ir arī divas patīkamas ziņas: ik gadu oktobrī pensijas tiek indeksētas. Sākot ar 2019. gadu, indeksācija ir atkarīga no darba (apdrošināšanas) stāža, kā arī pensijas neapliekamais minimums tomēr arī tiek palielināts. Bet vai tas viss spēs noturēt iedzīvotājus Dzimtenē?
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Svinot žurnāla Bilance 20 gadu jubileju, dāvinām lasītājiem iespēju iegūt ielūgumus uz Operetes teātra izrādi! Papildus informāciju, lūdzu, skatiet šeit!
