ŽURNĀLS BILANCE JŪLIJĀ
1. jūlijs ir klāt!
Klāt arī kārtējā nodokļu reforma. Pēc valdības prognozes tas būs «laimīgas» nākotnes dzīves sākumpunkts! Darba devēji par saviem nodarbinātajiem, pašnodarbinātie paši par sevi brīvprātīgi piespiedu kārtā veiks sociālās iemaksas un varēs neraizēties ne par pabalstiem, ne pensijām. Izmaiņas taču sen plānotas! Ja plānots sen, tad jau varētu ieviest jauninājumus pakāpeniski, nav saprotams, kāpēc tāda steiga — parasti tik globālas lietas notiek no jaunā gada, nevis gada vidū. Slodzes «samazinājums» nodrošināts visiem un ikkatram. Pat grāmatvežiem ir sarežģīti saprast procedūru kopumā, ko tad darīt parastajiem mirstīgajiem?! Jau ceturto gadu lietošanā ir diferencētais neapliekamais minimums, bet gandrīz katru nedēļu sastopu rakstus, kuros cilvēki šausminās par tā esamību un pielietošanu…
Jau cik gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) meklē pēdas tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir parādā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas veidojās iedzīvotāju ienākuma deklarācijās, sākot ar 2018. gadu? Tagad būs papildus jākontrolē tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto, kuriem būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no starpības starp reālo atlīdzību un minimālo iemaksu objektu. Protams, palīgā nāks tehnoloģijas, kuras diemžēl vēl nav pārbaudītas reālajos apstākļos. Turklāt šaubos, ka arī lietotājiem būs iespēja izsekot aprēķina gaitai.
Zinu, ka «mašīna» nevar kļūdīties, bet savā pieredzē esmu piedzīvojusi, ka tas tomēr ir iespējams!
Nevar teikt, ka ideja nav pareiza. Piekrītu, ka visiem, kas ar savu darbu pelna iztiku, nodokļi jāmaksā vienādā līmenī neatkarīgi no tā, kā nosaukts līgums par viņu nodarbināšanu. Kurš ko prot, tas to arī dara. Protams, tas nav normāli (nav pieņemami), ka nodarbināto daļa dažādu likumu īpatnības dēļ it kā maksā nodokļus, bet rezultātā krīzes (vai arī citos) gadījumos noskaidrojas, ka maksātie nodokļi nav tie, kas nodrošina sociālo aizsardzību. Sabiedrība saprot un speciālisti brīdina — nodokļu sistēma jāsakārto, tomēr vai šā gada vasara tiešām ir īstais brīdis veikt šo reformu?
Katras dienas statistika rāda, ka pandēmijai gals nav redzams, vakcinācijas temps nav īpaši iepriecinošs, bezdarbs nesamazinās (pēc Arņa Saukas pētījumiem, ēnas ekonomika sasniedz 25,5%), uzņēmumi — kā nu kurā nozarē, bet saskaņā ar to salīdzināmajiem datiem — arvien atbalstāmi, jo citādi «neizdzīvos»…
Tomēr Kariņa kungs uzskata: «Jebkad, kad notiek kaut kādas maiņas, vienmēr pēdējā brīdī viens otrs saprot, ka nav līdz galam sagatavojies, bet domāju, ka ar visām maiņām tiksim arī šim pāri.» Tiešām ar mūsu deputātu algām «tikt pāri» nebūs grūti. Bet ko pēc 1. jūlija darīs darbinieks, kuram jau šobrīd darba devējs piedāvā reģistrēt saimniecisko darbību, jo nevēlas par viņu veikt minimālās iemaksas? Turklāt šādu pusslodzes darbinieku skaits mums ir pāri 240 000! Vai tas neatgādina 2010. gada rudeni, kad tika ieviests mikrouzņēmumu nodokļa režīms? Un kur tas ir patlaban?
Turpinot citēt K. Kariņu: «Galvenais ir, ka mēs spēsim nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem…» Kas ir tie «mēs»? Tie, kuri maksās par saviem darbiniekiem vai maksās paši par sevi? Maksās par otro pusgadu un turpmāk, kad vairs nebūs pie varas esošā valdība un pēcteči mazgās rokas nevainībā, jo ne jau viņi ieviesa šo reformu?
Atkārtošu: reformas mērķim nav ne vainas, tikai tā ieviesta neīstajā brīdī un nepareizā tempā!
Izcils piemērs tam, kā labu ideju ar labiem nodomiem var novest pie ļoti apšaubāma rezultāta, un tas nebūs ilgi jāgaida.
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
