BILANCE maijā

Par tuvāko un tālāko nākotni.

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore.


Gada pārskati sekmīgi jau iesniegti VID, un tagad ir laiks, ko var veltīt pārdomām.

Patlaban gribas parunāt par dažiem labiem nodomiem, cīnoties par gaišāku nākotni (t.sk. par taisnīgumu pret valsti un no valsts puses), bet, saskaroties ar dzīves realitāti, tie objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ pārvērtušies pavisam citādās formās un darbībās.

Pirms diviem gadiem, kad tika likti pamati nodokļu reformai, tikām informēti, ka tajā iekļautās robežlīnijas (robežskaitļi) noteikti tuvākajiem trijiem gadiem un nav paredzēti nekādi būtiski grozījumi. Pamatā tā arī notika. Mazliet precizēja Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu (lietošanas ērtībai), mazliet — Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Minimālā mēneš­alga, kāda bija noteikta, tāda arī ir. Neapliekamais minimums, atvieglojumi un papildu atvieglojumi — kaut arī mainās, bet iepriekš noteiktajās robežās. Bez izmaiņām arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes (un to sadalījums), izņemot solidaritātes nodokli.

Arī priekšvēlēšanu gaisotnē skanēja solījumi, ka turpmāk viss būs tikai labāk un labāk: nevienlīdzība mazināsies, neapliekamais minimums, atvieglojumi, pensijas palielināsies (trīs reizes pa 500)… Gribējās ticēt, ka tieši tā arī būs, bet…

Patlaban iestājies klusums — budžets, kuru pamatā izstrādāja iepriekšējā valdība, pieņemts, jo daudz ko mainīt nav iespējams. Solījumu izpilde atlikta uz nākamo gadu.

Bet, kā tautā saka, solīts makā nekrīt. Pirms vēlēšanām visiem «bija jāsola» (kā var nesolīt?!), bet, nonākuši pie siles, attapās, ka tā nav gluži sasista, bet caura gan… Pienācis laiks ievēlētajiem deputātiem sākt aptvert, ka visiem palielinājumiem un uzlabojumiem ir vajadzīgi līdzekļi. Tātad jāsāk analizēt, kur tos ņemt… Pēkšņi izrādās, ka trešdaļa iedzīvotāju valstī nodarbināta «nepareizajā» nodokļu režīmā! Oficiāli spēkā esošie nodokļu maksātāju statusi ļauj tiem darboties, ilgstoši maksājot nodokļus pēc mazākām likmēm. Savukārt šie nodokļi nenodrošina maksātājiem nekādu sociālo aizsardzību. Protams, runa ir par tiem, kuri maksā mikrouzņēmumu nodokli, patentmaksātājiem, autoratlīdzības saņēmējiem, iznomātājiem (izīrētājiem), kuru saimnieciskā darbība drīkst būt nereģistrēta. Šo personu veiktās sociālās iemaksas ir tik niecīgas, ka nenodrošina nekādu «drošības spilvenu»… Savukārt ir zināms, ka mūsu sociālās aizsardzības sistēma balstās uz solidaritātes principa, kas šajā situācijā nozīmē, ka tiem, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, nākotnē būs «jādalās» ar saviem uzkrājumiem ar tām personām, kas šos nodokļus maksājušas ievērojami mazākā apmērā.

Lai kā un ko mēs būtu domājuši par sociālo apdrošināšanu, ikvienam var gadīties slimība, pienākt pensionēšanās vecums. Nedod dievs, ja atkal sanāks tāds «pārsteigums» kā ar ienākuma nodokli par 2018. gadu un būs dzirdams: mēs visu mūžu esam maksājuši nodokļus un tagad (slimības gadījumā, sasniedzot pensionēšanās vecumu) mums nekas netiek nodrošināts! Proti, nebūs gana ar to, ka nodokļi vispār «visu mūžu» tika maksāti. Nav arī taisnīgi gaidīt vienādas atlīdzības saņemšanu, ja pirms tam nebija noteikti vienādi nodokļu maksāšanas apstākļi.

Būs vien jāsamierinās ar atviegloto nodokļu režīmu ierobežošanu (un arī atcelšanu), jo mērķi, kas bija paredzēti, pieļaujot to eksistenci, nav sasniegti, savukārt ļaunprātīga izmantošana — ievērojama, un to apliecina bezkaislīga statistika.

Izziņa: šogad piešķirto pensiju vidējais apmērs nav sasniedzis pat 400 eiro.

Ar maija Bilances satura rādītāju var iepazīties ŠEIT

Abonenti var lasīt žurnālu ELEKTRONISKI ŠEIT.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *