Bilances simpozija aptaujas kopsavilkums
Bilances simpozija aptauja tika veikta, gatavojoties pirmajam Bilances simpozijam, kas notiks šovasar, no 21 līdz 23. jūlijam. Bilances simpozija mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu Latvijas grāmatvedības un finanšu ekspertu vidū, lai rosinātu arvien profesionālāku finanšu jautājumu risinājumu pielietošanu biznesā, kas savukārt sekmētu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, jaunu uzņēmējdarbības ideju realizāciju profesionālā līmenī, kas rada gan jaunas darba vietas, gan ceļ sabiedrības labklājības līmeni. Tāpēc arī tika veikta Bilances simpozija aptauja, lai noskaidrotu uzņēmēju, kā arī grāmatvedības un finanšu speciālistu viedokli par biznesa vidi, kā arī grāmatvežu un finanšu speciālistu darbu un brīvo laiku.
Bilances simpozija aptauju no 2011. gada 3. marta līdz 12. maijam rīkoja izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, kas kā padomdevējs biznesā darbojas jau 18 gadus un kā vienu no daudzajiem biznesam svarīgiem produktiem izdod arī grāmatvedības, likumdošanas un finanšu žurnālu Bilance.
Aptauja tika rīkota sadarbībā ar grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu, kā arī juridisko, nodokļu un finanšu jautājumu konsultāciju uzņēmumu Rimess un AS Itella Information, kas piedāvā informācijas loģistikas risinājumus.
Bilances simpozija aptaujā no 2011. gada 3. marta līdz 12. maijam piedalījās 178 respondenti, no kuriem 64% ir uzņēmumu finanšu speciālisti, grāmatveži, 25%- uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, savukārt pārējie- citu jomu speciālisti, kas reāli darbojas biznesā.
Šā gada 27. maijā tika apkopoti Bilances simpozija aptaujas rezultāti par Latvijas biznesa vidi un grāmatvežu darbu un brīvo laiku .
Lai informētu par uzņēmēju viedokli un reālo situāciju Latvijas biznesa vidē, kā arī, lai aicinātu uz reāliem darbiem biznesa vides uzlabošanā, Bilances simpozija aptaujas kopsavilkums žurnāla Bilance redaktora Guntara Gūtes vārdā tika nosūtīts arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Finanšu ministram Andrim Vilkam, Ekonomikas ministram Artim Kamparam un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai.
Esam saņēmuši šādas atbildes uz žurnāla Bilance redaktora Guntara Gūtes vēstuli. Ar tām Jūs varat iepazīties šeit.
Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas biznesa vides attīstību?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
87% respondentu pašreizējo Latvijas biznesa vides attīstību vērtē kā nelabvēlīgu un biznesa attīstību traucējošu;
8% respondentu situāciju vērtē kā neitrālu, bet
5% uzskata, ka pašreizējā Latvijas biznesa vides attīstība ir labvēlīga un attīstību veicinoša.
Lūdzu, pamatojiet savu atbildi par Latvijas biznesa vides attīstību!
(Atvērtais jautājums)
Atbildot uz jautājumu par Latvijas biznesa vides atīstību, ir atsevišķas atbildes uz šo jautājumu, kas vieš cerību stariņu, piemēram, ka birokrātija kļūst pielaidīgāka, ka nav jūtama īpaša valsts institūciju traucējošā ietekme uz biznesa vides attīstību, ka pēdējā laikā ir vieglāk kļūt par uzņēmēju, ka liela loma ir pašnodarbināto atbalstīšanai, ka ir iespējas viegli uzsākt dažāda veida uzņēmējdarbību, bankas beidzot atvērušas savus kredītporfeļus un ir laiks doties uz priekšu ar savām idejām.
Kāds no aptaujātajiem paudis viedokli, ka “biznesa vide visiem ir vienāda. Biznesa attīstība atkarīga no katra biznesmeņa spējām pielāgoties konkrētajai videi. Latvijā ir ļoti daudz iespēju iegūt ārvalstu kontaktus, optimizēt nodokļus, ja uzņēmējs par to interesējas. Ja nē - tad piegrītu, ka biznesa vide var likties traucējoša.”
Kāds respondents uzsvēris, ka”krīze nav attaisnojums tam, ka trūkst biznesa idejas. Tieši krīzes laiks ir biznesa pārdales laiks, sekojoši - iespēju laiks.”
Diemžēl lielākā daļa atbilžu rakturo biznesa videi nelabvēlīgo situāciju, par kuru runāts tiek gadiem, bet kura varas gaiteņos tā arī netiek risināta – varas vīru kurlums, neizpratne par biznesa vajadzībām un reālo situāciju, tajā skaitā attieksme pret uzņēmējiem kā pret blēžiem vai valsts ienaidniekiem, kuri savu “vainu” var izpirkt, maksājot arvien lielākus nodokļus, valsts ilgtermiņa stratēģijas neesamība, augstie nodokļi, kas “apēd visu biznesu”, un nemitīgi mainīgā un neprognozējamā likumdošana, kas rada normatīvos aktus, kas ir tik nesaprotami, ka, šķiet, tapuši pie konjaka glāzes, nereti absurdās prasības no kontrolējošo valsts institūciju puses, normatīvie akti, ko katrs var tulkot pēc sava prāta, - tas kopumā rada gan nelabvēlīgu investīciju klimatu, gan nelabvēlīgu biznesa vidi kopumā, kā arī sabiedrību ar zemu pirktspēju, ēnu ekonomiku, korupciju un nevienlīdzīgu kokurenci, kurā godīgais uzņēmējs un nodokļu maksātājs paliek zaudētāja lomā.
Lūdzu, nosauciet piecus galvenos jūsu uzņēmējdarbību kavējošos faktorus savā nozarē
(Atvērtais jautājums)
Visvairāk kā uzņēmējdarbību kavējošos faktorus aptaujātie savās atbildēs min privāto interešu lobēšanu vastiskā līmenī un negodīgus tautas kalpus, kas nespēj atbrīvot minisrijas no ”dēlēm” - aģentūrām un citām ne-valsts funkcijas veicošām iestādēm un dublējošām funkcijām, nepārdomāto un nemitīgi mainīgo nodokļu politiku, sarežģītos, dažādi skaidrojamos normatīvos aktus , valstisku mērķu neesamību, lielo birokrātiju, valsts institūciju nekompetenci un neieklausīšanos sociālajos partneros, nepietiekamos kredītresursus, klientu maksātnespēju un parādus, laikus nenomaksātos rēķinus, augstās resursu (degviela, elektrība u.c.) cenas, nelegāli darbojošos konkurentus, kvalificēta darbspēku trūkumu un kvalificētu kadru aizbraukšanu no valsts, ēnu ekonomiku (“aplokšņu algas”), zemo darbaspēka atalgojumu, inflāciju, dempingu, neziņu par nākotni, kas atkarīga no valsts lēmumiem.
Lūdzu, atzīmējiet svarīgākās problēmas, kuras jums šobrīd ir aktuālas, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību!
(Respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus)
88% repospondentu citu problēmu vidū par svarīgāko problēmu, kas traucē darboties biznesā , min augstos nodokļus,
87% - biežās izmaiņas likumdošanā,
62%- lielo birokrātiju.
44% respondentu biznesu apgrūtina kontrolējošo institūciju lielais skaits un nesavlaicīgi norēķini par sniegtajiem pakalpojumiem vai realizēto produkciju.
37% aptaujāto par biznesā svarīgāko problēmu uzskata kvalificēta darbaspēka trūkumu,
30%- inflāciju, ēnu ekonomiku un kredītresursu nepieejamību,
28%- korupciju,
23%- problēmas realizēt savu pakalpojumu,
20%- konkurenci,
16%- ES fondu līdzekļu nepieejamību,
8%- problēmas ar izejmateriāliem un jaunu, modernu tehnoloģiju trūkumu.
Kā citas svarīgas problēmas, kas ir svarīgas, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, respondenti min arī:
-pasūtītāju maksātnespēju;
-zemu pirktspēju tirgū, noslēpumaino likumdošanu;
-pašu bailes radīt jaunus uzņēmumus;
-dempinga cenas;
-to, ka sakarā ar biežam izmaiņām nodokļu politikā nav iespējams tuvākajā nākotnē prognozēt vai plānot biznesu.
Lūdzu, norādiet, cik aktuāla šī problēma jums ir!
Starp četriem atbilžu variantiem, kas norāda uz konkrētās problēmas aktualitāti: aktuāla problēma, ne aktuāla, ne neaktuāla problēma, nav aktuāla problēma un nezinu,
92% respondentu par aktuālu problēmu savā biznesā atzinuši biežās izmaiņas likumdošanā un augstos nodokļus,
73%- lielo birokrātiju,
56%- nesavlaicīgos norēķinus par sniegtajiem produktiem vai pakalpojumiem,
54%- kontrolējošo institūciju lielos skaitu,
44%- inflāciju un konkurenci,
42% - ēnu ekonomiku,
38%- problēmas realizēt savu pakalpojumu,
34%- kredītresursu nepietiekamību,
33% - kvalificēta darbaspēka trūkumu,
30%- korupciju,
25%- Es fonu līdzekļu nepieejamību,
12%- problēmas ar izejmateriāliem,
11% - jauno tehnoloģiju trūkumu.
Biežās izmaiņas likumdošanā
92% - Ir aktuāla problēma
7% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
1% - Nav aktuāla problēma
1% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Augsti nodokļi
92% - Ir aktuāla problēma
6% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
2% - Nav aktuāla problēma
1% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Liela birokrātija
73% - Ir aktuāla problēma
20% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
5% - Nav aktuāla problēma
2% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Nesavlaicīgi norēķini par sniegtajiem pakalpojumiem vai realizēto produkciju
56% - Ir aktuāla problēma
24% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
17% - Nav aktuāla problēma
2% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Kontrolējošo institūciju lielais skaits
54% - Ir aktuāla problēma
29% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
13% - Nav aktuāla problēma
4% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Konkurence
44% - Ir aktuāla problēma
40% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
15% - Nav aktuāla problēma
1% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Inflācija
44% - Ir aktuāla problēma
38% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
14% - Nav aktuāla problēma
3% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Ēnu ekonomika
42% - Ir aktuāla problēma
31% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
20% - Nav aktuāla problēma
7% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Problēmas realizēt savu pakalpojumu
38% - Ir aktuāla problēma
36% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
24% - Nav aktuāla problēma
2% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Kredītresursu nepieejamība
34% - Ir aktuāla problēma
40% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
23% - Nav aktuāla problēma
2% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Kvalificēta darbaspēka trūkums
33% - Ir aktuāla problēma
33% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
32% - Nav aktuāla problēma
2% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Korupcija
30% - Ir aktuāla problēma
38% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
23% - Nav aktuāla problēma
9% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
ES fondu līdzekļu nepieejamība
25% - Ir aktuāla problēma
37% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
33% - Nav aktuāla problēma
6% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Problēmas ar izejmateriāliem
12% - Ir aktuāla problēma
29% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
53% - Nav aktuāla problēma
6% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Jaunu, modernu tehnoloģiju trūkums
11% - Ir aktuāla problēma
37% - Nav ne aktuāla, ne neaktuāla problēma
48% - Nav aktuāla problēma
4% - Nezina atbildi uz šo jautājumu
Cik liela, jūsuprāt, ir ēnu ekonomika Latvijā?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
37% aptaujāto uzskata, ka ēnu ekonomika Latvijā pārsniedz 50%,
29 % domā, ka tā ir 40-49% robežās,
20% domā, ka ēnu ekomikas apjoms ir 30-39%,
11% respondentu domā, ka ēnu ekonomika ir tikai 20-29%, bet
3% ir visoptimistiskāk noskaņoti, domājot, ka ēnu ekonomikas apmēri ir mazāki par 19%.
Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc, jūsuprāt, pastāv ēnu ekonomika?
(Respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus)
80% aptaujāto uzskata, ka uzņēmēji ir spiesti iet ēnu ekonomikas zonā, jo jāizdzīvo,
76% respondentu uzskata, ka ēnu ekonomika pastāv augsto nodokļu dēļ,
75% domā, ka tā pastāv tāpēc, ka nav pārredzams, kur paliek nodokļos samaksātā nauda valsts budžetā,
17% uzskata, ka uzņēmēji apzināti nevēlas maksāt nodokļus.
Kā citus ēnu ekonomikas pastāvēšanas iemeslus aptaujātie min:
- valsts ierēdņu stulbumu;
-nepareizu nodokļu sistēmu- būtu jārada tāda sistēma, lai nebūtu izdevīgi nemaksāt nodokļus;
-apstākli, ka uzņēmēji redz, kā negodīgi tiek izlietoti viņu godīgi samaksātie nodokļi;
- apstākli, ka kontrolējošās institūcijas kontrolē tikai juridiskās personas, nemaz nepievēršot uzmanību dažāda veida fizisko personu darbībām; sodiem par nelegālu uzņēmējdarbību jābūt lielākiem fiziskām personām, pretējā gadījumā nebūs uzņēmējdarbības legalizācijas; nodokļu zagšanas shēmas ir ļoti parastas, bet tās neviens nekontrolē, lai gan tās varētu laicīgāk atklāt;
-VID darbību (uzrēķinus, piekasīšanos);
-apstākli, ka valsts amatpersonas degradē nodokļu maksāšanas nozīmi, pašas iesaistoties korumpētās shēmās un tīklos;
- dempingu.
Kāda, jūsuprāt, ir Latvijas uzņēmējdarbības vide pašlaik salīdzinājumā ar to, kas bija pirms 20 gadiem?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
Aptuveni trešdaļa respondentu ir pilnīgi pretējās domās:
33% aptaujāto atzīst, ka uzņēmējdarbības vide kļuvusi sakārtotāka,
bet tikpat daudz- arī 33% aptaujāto uzskata, ka uzņēmējdarbības vide pasliktinājusies.
22% respondentu uzņēmējdarbības vidi bijis grūti novērtēt, savukārt
12% uzskata, ka pašlaik uzņēmējdarbības vide ir tāda pati kā pirms 20 gadiem
Kā jūs vērtējat kredītu pieejamību Latvijā uzņēmējiem?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
54% respondentu uzskata, ka kredītu pieejamība uzņēmējiem Latvijā ir slikta,
40% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet
6% uzskata, ka kredītu pieejamība uzņēmējiem ir laba.
Kā jūs vērtējat sadarbību ar šādām valsts institūcijām
Starp pieciem atbilžu variantiem, kas norāda uz sadarbības kvalitāti: labi, drīzāk labi nekā slikti, drīzāk slikti nekā labi, slikti un grūti pateikt, respondenti visbiežāk izvēlējušies atbildes variantu- grūti pateikt.
Visvairāk respondentu ar augstāko atzīmi- labi- novērtējuši:
22%- Valsts ieņēmumu dienesta darbu un
16% - Nodarbinātības valsts aģentūras darbu
Tikai 3% respondentu ar augstāko atzīmi novērtējuši Finanšu ministrijas darbu
un tikai 1% _ Ekonomikas ministrijas darbu.
Savukārt Saeimas un Ministru kabineta darbu ar atzīmi labi nav novērtējis neviens respondents.
Viskritiskāk – ar atzīmi slikti aptaujātie vērtējuši šādu valsts institūciju darbu:
30% - Saeimas darbu
29% - Ministru kabineta darbu
27% - Finanšu ministrijas darbu
24% - Ekonomikas ministrijas darbu
Valsts ieņēmumu dienests
22% - labi,
46% - drīzāk labi nekā slikti,
22% - drīzāk slikti nekā labi,
8%- slikti
2%- grūti pateikt
Nodarbinātības valsts aģentūra
16% - labi,
24% - drīzāk labi nekā slikti,
13% - drīzāk slikti nekā labi,
4%- slikti
42%- grūti pateikt
Valsts Darba inspekcija
10% - labi,
41% - drīzāk labi nekā slikti,
13% - drīzāk slikti nekā labi,
6%- slikti
30%- grūti pateikt
Muita
6% - labi,
25% - drīzāk labi nekā slikti,
6% - drīzāk slikti nekā labi,
4%- slikti
59%- grūti pateikt
Latvijas investīciju un attīstības aģentūra
5% - labi,
11% - drīzāk labi nekā slikti,
20% - drīzāk slikti nekā labi,
6%- slikti
58%- grūti pateikt
Policija
4% - labi,
23% - drīzāk labi nekā slikti,
24% - drīzāk slikti nekā labi,
15%- slikti
34%- grūti pateikt
Tiesa
3% - labi,
12% - drīzāk labi nekā slikti,
14% - drīzāk slikti nekā labi,
17%- slikti
53%- grūti pateikt
Konkurences padome
3% - labi,
6% - drīzāk labi nekā slikti,
8% - drīzāk slikti nekā labi,
10%- slikti
72%- grūti pateikt
Finanšu ministrija
3% - labi,
10% - drīzāk labi nekā slikti,
12% - drīzāk slikti nekā labi,
27%- slikti
48%- grūti pateikt
Zemkopības ministrija
2% - labi,
13% - drīzāk labi nekā slikti,
5% - drīzāk slikti nekā labi,
15%- slikti
65%- grūti pateikt
Pārtikas un veterinārais dienests
2% - labi,
20% - drīzāk labi nekā slikti,
13% - drīzāk slikti nekā labi,
6%- slikti
58%- grūti pateikt
Ārlietu ministrija
1% - labi,
10% - drīzāk labi nekā slikti,
4% - drīzāk slikti nekā labi,
14%- slikti
71%- grūti pateikt
Veselības inspekcija
1% - labi,
11% - drīzāk labi nekā slikti,
9% - drīzāk slikti nekā labi,
11%- slikti
68%- grūti pateikt
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
1% - labi,
9% - drīzāk labi nekā slikti,
7% - drīzāk slikti nekā labi,
6%- slikti
76%- grūti pateikt
Ekonomikas ministrija
1% - labi,
12% - drīzāk labi nekā slikti,
15% - drīzāk slikti nekā labi,
24%- slikti
49%- grūti pateikt
Saeima
0% - labi,
5% - drīzāk labi nekā slikti,
15% - drīzāk slikti nekā labi,
30%- slikti
51%- grūti pateikt
Ministru kabinets
0% - labi,
6% - drīzāk labi nekā slikti,
11% - drīzāk slikti nekā labi,
29%- slikti
54%- grūti pateikt
Kādi ir jūsu ieteikumi, kas būtu jāveic valsts institūcijām, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi?
(atvērtais jautājumus)
Aptaujas dalībnieki iesaka radīt uzņēmējdarbības vidi, kurā iespējams plānot biznesu - valdībai nemainīt nodokļus 2 reizes gadā, bet atstāt nemainīgus, piemēram uz nākamajiem 3-5 gadiem, pārtraukt nemitīgās likumdošanas izmaiņas, lai beidzot būtu ilgtermiņā skaidri “spēles noteikumi”, pārstāt izturēties pret uzņēmējiem kā potenciālajiem noziedzniekiem un ņemt vērā uzņēmēju ieteikumus, veikt aptaujas, lai noskaidrotu, kas biznesā traucē visvairāk, un trūkumus novērst, samazināt nodokļus, lai tos var reāli samaksāt un lai uzņēmējiem būtu stimuls un iespējas tos maksāt un nerastos ēnu ekonomika, sniegt uzņēmējiem kvalitatīvas konsultācijas neskaidrajos jautājumus likumdošanā u.c., nelikt vienam dokumentam ceļot par n-tajem kabinetiem, valsts institūcijas pēc pārbaužu veikšanas varētu uzņēmejiem dot laiku nepilnību novēršanai, bet nevis uzreiz uzrēķināt sodu (sodīt varētu tad, ja trūkumi nav novērsti laikā, pēc atkārtotas pārbaudes), valsts iestādēs darbiniekus izvēlēties pēc darba pieredzes un profesionāliem kritērijiem, nevis politiskās piederības, ierēdņu atalgojumu noteikt pēc padarītā darba un ekonomiskās situācijas valstī, kā arī likt ierēdņiem uzņemties materiālu atbildību par saviem lēmumiem un darbiem, domāt par valsts, nevis partiju interesēm, beidzot taču veikt strukturālās reformas valsts pārvaldē, detalizēti un pārskatāmi( lai šī informācija ir, piemēram, attiecīgo valsts institūciju mājaslapu sākumlapās, nevis labi “noslēpta”) atskaitīties tautai, kā tiek izlietota nodoklu maksātāju nauda, SVF aizdevums u.c., sodīt un , apcietināt tos, kas nelikumīgi piesavinās valsts līdzekļus, sakārtot valsts iepirkumu sistēmu, valsts iestādēm noteikt elastīgāku darbalaiku, operatīvāk izskatīt uzņēmēju iesniegumus, akli neieviest visas ES direktīvas u.c.
Aptaujāto uzņēmēju un grāmatvežu attieksmi raksturo šāds viedoklis: “ Jāiet "tautā" un jāizzina patiesais stāvoklis uzņēmējdarbības vidē. Man pašreiz liekas, ka viss darbs valsts institūcijās notiek teoriju līmenī, jo likumi ir, bet praktiskā to izpilde reizēm ir pat neiespējama vai arī tulkot likumu iespējams dažādās variācijās. Tikai sadarbojoties ar uzņēmējiem, var radīt normālu nodokļu politiku. Un, galvenais, valsts institūcijām jāmaina attieksme.”
Un vēl daži veidokļi:
“Valsts iestādēm nav konkurences, bet tām ir jāsaprot, ka tas nedod tiesības sniegt nekvalitatīvus pakalpojumus.”
“Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai ir beidzot jāsaprot ka uzņēmēji maksā viņiem algas, nevis valdība, un jānāk pretīm uzņēmējiem, nevis jāsoda par katru neatrunātu labojumu pavadzīmē.”
“Jānodrošina vienkopus visa informācija par vajadzīgo uzņēmējam un tā darbībai, nevis kaut kas vienai institūcijai, kaut kas - citai un tad, kā negudrs skraidi no viena pie otra, līdz atmet ar roku kādam projektam vai iecerei, jo saproti ka ar birokrātiju viens neesi cīnītājs.”
“Veidot plašāku komunikāciju - lielākajos uzņēmumos, profesionālās apvienībās sūtīt likumprojektus, prasīt viedokļus, izceļot, cik ir svarīgs ikkatra uzņemēja viedoklis, VIDam: veidot jautājumu un skaidrojumu informācijas bāzi, lai jebkurš varētu iepazīties kā uz līdzīgu jautājumu atbildēja iepriekš; katrai jaunajai normai dotu parējas laiku -1 gads, visi pārkāpumi pārējas laikā uzskatāmi par labu pārkāpējam, izejot no viedokļa, ka likumdevējs ir vainīgs, ka neskaidri izteica normu, atbalstīt uzņēmējdarbību.”
“Uzlikt par pienākumu Valsts institūcijām pašām nodrošināt savstarpējo informācijas apmaiņu, nevis uzņēmējam likt iesaistīties informācijas "transportēšanai" no vienas iestādes uz otru ( piemēram LAD, Meža dienests, pašvaldība), vai arī ne tikai uzņēmējam maksāt soda naudas, bet arī Valsts iestādēm jāuzņemas finansiāla atbildība par nekvalitatīvi vai pat kaitnieciski veiktiem saviem darba pienākumiem.”
Kādu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad prognozējat sava uzņēmuma apgrozījumu?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
35% respondentu prognozē apgrozījuma samazinājumu,
24% - uzskata, ka apgrozījums paliks nemainīgs,
23% - prognozē apgrozījuma palielinājumu, bet
18% ir grūti prognozēt, kāds šogad būs apgrozījums.
Kuras no pēdējā gada laikā pieņemtajām likumdošanas izmaiņām, jūsuprāt, ir uzskatāmas par veiksmīgām un būtiski pozitīvi ietekmējušas uzņēmējdarbības vidi?
(Respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus)
47% respondentu pozitīvi vērtē iespēju kļūt par mikrouzņēmuma nodokļu maksātāju,
44% - iespēja dibināt 1 lata uzņēmumu,
31% - nodokļa atvieglojuma apmēra par apgādībā esošām personām palielinājumu līdz 70 latiem mēnesī,
29% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa standartlikmes samazinājumu līdz 25%,
27% - neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 45 latiem mēnesī,
12% - minimālās mēneša darba algas palielinājumu līdz 200 latiem,
8% - jauno maksātnespējas likumu,
6% - uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajām investīcijām, kas sasniedz piecus miljonus latu un vairāk.
26% respondentu uzskata, ka nav tādu likumdošanas aktivitāšu, kas pozitīvi ietekmējušas uzņēmējdarbības vidi.
Kā citus faktorus aptaujātie min:
- PVN atskaišu periodu diferenciāciju;
- respondenti arī norāda, ka būtiski neviena izmaiņa neko nav ietekmējusi vai, ka būtisku uzlabojumu nav un viss stāv uz vietas.
Kuras no pēdējā gada laikā pieņemtajām likumdošanas aktivitātēm, jūsuprāt, visvairāk traucē un apgrūtina ikdienas darbu?
(Respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus)
84% aptaujāto uzskata, ka ikdienas darbu traucē un apgrūtina kārtējais PVN standartlikmju palielinājums,
73% respondentu traucē jaunie uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļi,
69% - neskaidrības vai pretrunas grāmatvedības uzskaitē, gada pārskatu, VID domāto atskaišu un deklarāciju sagatavošanā,
44% - nekustamā īpašuma nodokļa likmju paaugstinājums,
42% - neskaidrības un pretrunas darba samaksas, komandējuma un darba braucienu jautājumos,
40% - daudzās neskaidrības mikrouzņēmumu nodoklī,
38% - akcīzes nodokļa palielinājums degvielai ar 5% biodegvielas piemaisījumu,
33% - grozījumi uzņēmumu ienākuma nodoklī,
30% - nemitīgie labojumi un papildinājumi Profesiju klasifikatorā,
14% - akcīzes nodokļa ieviešana bezalkoholiskajiem dzērieniem,
1% respondentu uzskata, ka nav tādu likumdošanas aktivitāšu, kas traucē vai apgrūtina ikdienas darbu.
Kā citus faktorus aptaujātie min:
- visus grozījumus, kas tiek ieviesti, mainīti un vēlreiz mainīti;
-sistēmas trūkumu valdības lēmumos par nodokļu u.c. izmaiņām uzņēmējdarbības reglamentācijas jomā;
-EDS atskaišu neatbilstību MK noteikumu prasībām un EDS darbību kā tādu;
- neadekvāto PVN likumu ar daudziem punktu papildinājumiem – šo likumu jau sen vajadzēja pārrakstīt;
- neskaidrības vai pretrunas NĪN aprēķināšanas kārtībā.
Kad, jūsuprāt, Latvijā ekonomika attīstīsies straujāk?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
39% respondentu ir grūti prognozēt Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas,
25% aptaujāto uzskata, ka valsts ekonomika straujāk attīstīsies pēc vairāk nekā pieciem gadiem,
16%- ekonomikas attīstību paredz pēc pieciem gadiem,
15% - pēc trīs gadiem, savukārt
5%- jau 2012. gadā
Kādā jomā Jūs strādājat?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu no tiem, kas jau piedāvāti, vai ierakstīt savu atbildes variantu)
Kopumā var teikt, ka aptaujas dalībnieki pārstāv visdažādākās biznesa jomas.
Visvairāk aptaujā piedalījušies juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji(19% respondentu) un tirdzniecības pārstāvju (15% respondentu).
19% - juridiskie, grāmatvedības pakalpojumi
15% - tirdzniecība
7% - finanšu pakalpojumi
6% - arhitektūra, būvniecība
6% - lauksaimniecība, zivsaimniecība
6% - transports un loģistika
5% - mežsaimniecība un kokrūpniecība
4% - izglītība un zinātne
3% - biznesa konsultācijas
3% - rūpniecība
3% - pārtika un dzērieni
2% - poligrāfija, izdevējdarbība
2% - komunālie pakalpojumi
2% - informācijas tehnoloģiju pakalpojumi
2% - medicīna, farmācija
2% - mediji, PR, reklāma
2% - nekustamais īpašums
1% - enerģētika
1% - māksla, izklaide, atpūta
1% - naftas produkti un degviela
1% - telekomunikācijas un sakari
1% - tūrisms, viesmīlības bizness
1% - veselības un sociālā aprūpe
1% - pašvaldības
1% - valsts pārvalde
0% - apdrošināšana
0% - apsardze, drošība
0% - tiesībsargājošās institūcijas
0% - vides aizsardzība
Aptaujā piedalījušies arī interneta tirdzniecības un interneta mārketinga pakalpojumu sniedzēji, ķīmisko vielu vairumtirgotāji un ķīmisko vielu neitralizētāji, e-komercijas pārstāvji.
Lūdzu, norādiet, kāds ir jūsu uzņēmuma apgrozījums gadā (latos)!
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
24% respondentu uzņēmuma apgrozījums gadā ir līdz 10 tūkst. latiem,
15% - no 300 tūkst. līdz 1 miljonam latu,
13% - no 100 līdz 300 tūkst. latiem,
11% - no 11 līdz 30 tūkst latiem,
11% - no 31 līdz 59 tūkst. latiem,
10% - no 1 līdz 2 miljoniem latu,
10% - vairāk par 2 miljoniem latu,
6% - no 60 līdz 99 tūkst . latu.
Lūdzu, norādiet darbinieku skaitu savā uzņēmumā!
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
56% aptaujāto uzņēmumā strādā līdz 10 darbiniekiem,
26%- no 11 līdz 49 darbiniekiem,
10% - no 50 līdz 99 darbiniekiem,
4% - no 100 līdz 199 darbiniekiem,
3% - no 200 līdz 499 darbiniekiem,
1% - vairāk nekā 500 darbinieki.
Kāds, jūsuprāt, ir grāmatveža un finansu speciālista darbs?
(Respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus)
61% uzskata, ka grāmatveža un finanšu speciālista darbs ir sarežģīts,
40% uzskata, ka grāmatveža un finanšu speciālista darbs rasa lielas investīcijas profesionālā izglītībā,
34% uzskata, ka šis darbs ir nepietiekami atalgots,
31% uzskata, ka šis darbs ir grūts un interesants,
26% uzskata, ka tas ir radošs darbs,
24% uzskata, ka grāmatveža un finansu speciālista darbs ir pieprasīts,
20% šo darbu vērtē kā prestižu darbu,
7% gluži pretēji – uzskata, ka šis darbs nav prestižs un ir slikti atalgots,
6% atkal uzskata, ka grāmatveža un finanšu speciālista darbs ir labi atalgots,
1% respondentu grāmatveža un finanšu speciālista darbu uzskata par garlaicīgu,
neviens no respondentiem nav paudis uzskatu, ka šis darbs ir nepieprasīts.
Aptaujātie pauduši uzskatu, ka grāmatveža un finanšu speciālista darbs ir arī nepateicīgs, nenovērtēts, jo tiek uzskatīts, ka par grāmatvedi var strādāt katrs, kas māk ar kalkulatoru divus ciparus saskaitīt.
Kādām īpašībām jāpiemīt labam grāmatvedim un finanšu speciālistam ?
(Respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus)
88% respondentu uzskata, ka labam grāmatvedim ir jābūt precīzam,
84% uzskata, ka labam grāmatvedim jābūt apveltītam ar loģisko domāšanu,
80%- ka viņam jā būt vēlmei nemitīgi profesionāli pilnveidoties un apgūt jaunas zināšanas,
66% domā, ka viņam vajadzīgas lielas darbspējas,
61% uzskata, ka grāmatvedim jābūt pacietīgam,
51% domā, ka grāmatvedim jābūt ar plašu redzesloku,
43% uzskata, ka viņam vajadzīga radoša pieeja ikdienišķām lietām,
39% domā, ka grāmatvedim jābūt komunikablam, bet
30% uzskata, ka grāmatvedim ir jābūt savaldīgam.
Aptaujātie uzskata, ka labam grāmatvedim jābūt arī apveltītam ar visām iepriekš
minētajām īpašībām, ir jābūt arī ar lielu pieredzi, nekaunīgam, ir jābūt materiāli nodrošinātam, jo jāvar maksāt par semināriem un apmācībām, jāspēj pārliecināt vadība, jāspēj orientēties likumdošanas “mūžamežos”.
Cik daudz laika mēneši jums prasa atskaišu sagatavošana valsts institūcijām?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
37% respondentu atskaišu sagatavošana valsts institūcijām prasa mazāk par 20 stundām mēnesī,
28% - 40 stundas mēnesī,
15% - 100 stundas mēnesī,
12% - 50 stundas mēnesī,
5% - vairāk nekā 160 stundas mēnesī,
3% - 160 stundas mēnesī.
Cik daudz laika jums prasa likumdošanas jaunumu noskaidrošana un apkopošana?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu no tiem, kas jau piedāvāti, vai ierakstīt savu atbildes variantu)
30% respondentu likumdošanas jaunumu noskaidrošana un apkopošana prasa vidēji stundu dienā,
19% - vairāk nekā trīs dienas mēnesī,
15% - vidēji trīs stundas nedēļā,
12% - vidēji divas dienas mēnesī,
10% - vidēji trīs dienas mēnesī,
7% - vidēji pusstundu dienā,
Aptaujātie min arī, ka likumdošanas jaunumu noskaidrošanai velta visu brīvo laiku vai arī laiku velta tad, kad vajadzīgs, atkarībā no veiktajām likumdošanas izmaiņām.
Vai, jūsuprāt vietējā tirgū ir viegli atrast kompetentu, uzticamu un pieredzējušu grāmatvedības un finanšu speciālistu?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu no tiem, kas jau piedāvāti, vai ierakstīt savu atbildes variantu)
Šajā jautājumā aptaujāto domas dalās:
31% respondentu atbild noliedzoši, jo uzskata, ka speciālistu ir daudz bet viņiem trūkst praktiskās pieredzes,
30% - uzskata, ka speciālistu viegli atrast, jo pašlaik viņu darba tirgū pietiek,
13% - domā, ka labu speciālistu atrast nevar, jo tāds darba devējam ir par dārgu,
8% - arī domā, ka šādu speciālistu atrast nevar, jo viņu trūkst,
7% - tieši pretēji uzskata, ka šādu speciālistu ir viegli atrast, jo pašlaik darba tirgū ir viņu pārpalikums,
6% - tieši pretēji uzskata, ka šādu speciālistu ir nevar viegli atrast, jo izglītības sistēma viņus slikti sagatavo.
Aptaujātie arī atzīst, ka ir grūti atrast uzticamu, radošu un kvalificētu profesionāli par pieņemamu cenu, pēc aptaujāto domām, šādu speciālistu vienmēr ir mazāk nekā ir darba piedāvājumu; labu speciālistu ir grūti atrast, jo uzņēmēji negrib adekvāti maksāt; tas, ka vadītājs vēlas labu grāmatvedi, bet maksā maz, liek grāmatvedim strādāt vairākas darba vietās, lai nodrošinātu sev iztiku; darba tirgu “sabojā” grāmatveži, kas beiguši īslaicīgus kursus un bilancspējīgi ir tikai uz papīra, nevis darbā.
Vai jūs apmeklējat seminārus, kursus, apmācības profesionālajā sfērā?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
88% respondentu uz šo jautājumu atbild apstiprinoši.
12% - kursus profesionālajā jomā neapmeklē
Cik bieži jūs apmeklējat seminārus, kursus vai apmācības profesionālajā jomā?
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu no tiem, kas jau piedāvāti, vai ierakstīt savu atbildes variantu)
42% respondentu semināru vai apmācības apmeklē tikai tad, ja likumdošanā ir notikušas būtiskas izmaiņas,
27% - to dara 2-3 reizes gadā,
15% - seminārus un apmācības apmeklē reizi mēnesī,
10% - seminārus un apmācības neapmeklē,
1% - seminārus un apmācības apmeklē reizi nedēļā,
Kāds no aptaujātajiem paudis arī viedokli, ka finanšu trūkuma dēļ apmeklē tikai bezmaksas seminārus.
Kādi, jūsuprāt, ir laba un pieredzējuša grāmatveža un finanšu speciālista darba pamatprincipi, moto un devīze?
(Atvērtais jautājums)
Kā laba un pieredzējuša grāmatveža un finanšu speciālista pamatprincipi ir minēti precizitāte un spēja elastīgi sekot līdzi visām likumdošanas izmaiņām, zināt, kā tās pielietot praksē, papildināt savas zināšanas, darīt darbu pēc labākās sirdsapziņas, būt dzīvesgudram, apdomīgam un septiņas reizes nomērīt, pirms griezt, būt rūpīgam, ar pozitīvu skatu uz dzīvi, ar stipriem nerviem un spēju saglabāt mieru, ar izpratni par sava darba ietekmi uz biznesu kopumā, spēja rūpēties par savu uzņēmumu “kā lauvai par savu mazuli”, spēja darīt darbu tā, “lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva” vai, kā teicis kāds respondents: lai priekšnieks apmierināts un VID-am labs prāts!, īstenot 3E principu - būt elastīgam, erudītam un enerģiskam, būt arī radošam un pacietīgam, nepadoties, zināt visus skaitļus un likumus u.c.
Kāds ir jūsu vaļasprieks, kā pavadāt brīvo laiku?
(Atvērtais jautājums)
Respondenti brīvo laiku pavada visdažādākajos veidos: atpūšoties kopā ar ģimeni, ceļojot, sportojot, slēpojot, apmeklējot teātri, koncertus, atpūšoties pie jūras, strādājot dārzā, lasot, dejojot, dziedot, peldot, studējot jaunos likumdošanas aktus, adot, tamborējot, skatoties televizoru, audzējot savvaļas lopus, suņus kaķus, veidojot konfekšu pušķus, risinot krustvārdu mīklas, audzinot bērnus, gatavojot ēdienus, sēņojot, aizraujoties ar autotūrismu, velosportu, makšķerējot, fotografējot, šujot tērpus, aizraujoties ar astroloģiju, ezotēriku, u.c.
Lūdzu, norādiet savu ieņemamo amatu!
(Respondenti varēja izvēlēties vienu atbilžu variantu)
64% respondentu ir finanšu speciālisti,grāmatveži
25% - uzņēmuma vadītāji,īpašnieki
11% - citas jomas speciālisti, izņemot finanšu speciālistu, grāmatvedi.
